Vārda dienu svin: Jāzeps, Juzefa

Grāmata, pēc kuras motīviem uzņemts ‘Ziemassvētku jampadracis’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Grāmtmīļiem ir visai raksturīgi salīdzināt, kas ir veiksmīgāka – grāmata vai pēc tās motīviem uzņemtā filma. Līdzšinējā pieredze rāda, ka teju 99% gadījumu balsojums ir par labu grāmatām. Kā bija ar mūsu decembra lasāmvielu – Agneses Zaperes garstāstu (daudzviet minēts arī kā romāns) “Cīrulīši”, pēc kura motīviem uzņemta Vara Braslas filma “Ziemassvētku jampadracis”? 

Lienīte: traucēja izteikti pamācošā pieeja problēmu risināšanai
Agnese Zapere (1852-1929) ir viena no  lasītākajām 20. gadsimta sākuma vācu jauniešu grāmatu autorēm. Viņas darbu kopējā tirāža ir ap 3 miljoniem eksemplāru, no kuriem aptuveni trešdaļu sastāda romāns „Cīrulīši” (1907), viņas pazīstamākais darbs. Romāns „Cīrulīši” tulkots daudzās valodās, arī japāņu. Tieši Japānā pēc šā darba motīviem 1941.gadā uzņemta spēlfilma „Mīlestības nams”, kura izsauca zināmu ažiotāžu, jo filmas producenti nodēvēja Zaperes darbu un uzņemto filmu par vācu  nacionālsociālistu ģimenes ideālu slavinātāju. Saikne starp literāro darbu un pieminēto ideoloģiju pēc kara tika pārliecinoši atspēkota, tomēr Zaperes darbs Japānas sabiedrībā izraisīja lielu polemiku par viņiem tik neizprotamo audzināšanas sistēmu vācu ģimenēs un darbojošos personu mentalitāti, tik atšķirīgu no Japānā esošās. Pavisam labi veicās Vara Braslas 1993.gadā uzņemtajai filmai „Ziemassvētku jampadracis”, veidotu pēc šā paša darba motīviem, kura izpelnījās lielu publikas mīlestību, atnesot „Lielā Kristapa” skatītāju balvu.

Romānā attēlota vācu vidusšķiras ģimenes dzīve 20.gs. sākumā. Mūzikas skolotāja Cīrulīša ģimenē ir septiņi bērni, nav viegli nodrošināt visus ar skolas grāmatām un apģērbu. Katrs bērns ir ar savu raksturu un prasībām, tāpēc mātei nenākas viegli nodrošināt mājās mieru un paklausību. Daži no audzināšanas principiem mūsdienu jaunajiem lasītājiem varētu likties dīvaini, taču ir arī  pieredze, ko saprot mūsu bērni, kā Vilhelma došanās uz policijas iecirkni, jo viņš, domājams, trāpījis ar sniega piku kādam kungam uz ielas. Vai arī, cik ļoti visiem pietrūkst mātes, kad viņai uz četrām nedēļām jāaizbrauc, lai uzlabotu veselību.

A.Zapere savā darbā izmanto iegūto pieredzi svētdienas skolā, bet par prototipu Cīrulīšu mātei kalpo pašas rakstnieces mātes  jaunības atmiņas.

Romāna lielākā vērtība ir iejūtība pret bērna psihi, vecāku autoritātes stiprināšana, kā arī sociālo jautājumu pieminēšana (istabenes problēmas, naudas trūkums). Traucēja man šajā grāmatā izteikti pamācošā pieeja dažādu problēmu risināšanā, kā arī samērā nabadzīgā valoda.

Inese: patika gan stāsta, gan filmas sirsnīgā un mīļā noskaņa
Sākšu ar atzīšanos, ka nezināju – populārās V. Braslas filmas “Ziemassvētku jampadracis” pamatā ir vācu autores Agneses Zaperes stāsts “Cīrulīši”. Tas tulkots jau 20. gs. 30. gados un latviskots, Pfefflingiem kļūstot par Cīrulīšiem un darbību pārceļot uz Latviju.

Tagad, kad stāsts izlasīts un filma atkārtoti pa Ziemassvētku laiku noskatīta, secinājums ir par labu filmai – tā ir daudz sirsnīgāka un interesantāka. Zaperes kundze ir vēlējusies parādīt ideālu ģimeni, kurā vecāki saprotoši, taču stingri audzina savus septiņus bērnus, savukārt bērni, lai gan izstrādā kādus stiķus, pamatā vecākus klausa un viņu pamācības ņem vērā. Ģimene cīnās ar trūkumu, ir pat spiesta kādu brīdi izīrēt vienu no istabām, taču tiem, kas ir uzcītīgi un godprātīgi, nāk arī atalgojums – tēvs iegūst kāroto mūzikas skolas direktora vietu.

Filmā didaktiskuma noskaņa zudusi, bērnu skaits samazināts līdz pieciem, ģimenei ir pat suns un nav tik ekstremāli trūcīgi apstākļi. No grāmatas izmantotas epizodes par eglītes sarežģīto piegādāšanu klientam, netalantīgo Cīrulīša kunga klavierskolnieci, brīnumbērna Raimonda izklaidēšanu, tomēr tām piešķirtas kādas jaunas nianses. Piemēram, iešanai pa nomīdītajām īres nama kāpnēm, par ko uztraucas namsaimnieki Skaraiņi, pievienota klaviertaustiņu skaņa – ja iet pa maliņu, skan augstākas notis. Un šie filmas veidotāju atradumi padara to īpaši burvīgu.

Kopumā man patika gan stāsts, gan filma, jo to abu noskaņa ir sirsnīga un mīļa. Žēl tikai, ka grāmata, lai gan atkārtoti izdota, nav plaši pieejama bibliotēkās.

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu