ēc ilgākas uzkavēšanās Eiropā un mūsdienu literatūras lasīšanas, janvārī ar grāmatu klubiņu devāmies uz Ameriku un atgriezāmies pie klasikas. Šoreiz iepazinām, par amerikāņu literatūras tēvu dēvētā, Vašingtona Ērvinga daiļradi. Lasījām viņa stāstu krājumu „Anete Delarbra. Miega ielejas leģendas“ un „Alhambra“.
Inese: Ērvings raksta tēlaini un ar humoru
Amerikāņu rakstnieks Vašingtons Ērvings man kļuva par patīkamu atklājumu. Atceroties 19. gs. amerikāņu autorus, parasti nāca prātā Edgars Alans Po vai Volts Vitmens. Tagad noteikti atcerēšos arī Ērvingu, kura stāstus iztulkojusi Dagnija Dreika, un populārākie apkopoti izlasē „Anete Delarbra. Miega ielejas leģendas”.
Autors attēlo 18. gs. amerikāņus, lielākoties nīderlandiešu ieceļotāju pēctečus, kuri ir apsēsti ar tieksmi pēc piedzīvojumiem, apslēptas mantas meklēšanu vai cēlas mīlestības alku pārņemti. To visu viņš prot aprakstīt tēlaini un ar humoru, ironizējot par šo cilvēku paļāvīgo ticību spokiem un pārdabiskām parādībām. V. Ērvings pat dabas aprakstos spēj iepīt ironiskus salīdzinājumus, piemēram: „(..) kad paisuma līmenis sasniedzis pusi no sava augstuma, straume rēc visā spēkā, gluži kā žūpa, kurš pieprasa, lai tam ielej vēl dzeramo, bet, kad līmenis paceļas pilnā augumā, tecējums norāmo un kādu laiku, šķiet, dus tikpat dziļā miegā kā pilsētas domnieks pēc ieturētām pusdienām.” Lielākajā daļā viņa darbu izmantots paņēmiens „stāsts stāstā”.
Man vislabāk patika stāsts „Rēgs par precinieku”, kurā kāds jauneklis bija spiests vakara gaitā tēlot tādu kā rēgu, iemīlēdamies citam lemtajā līgavā. Izcili aprakstītas līgavas audzinātājas – divas krustmātes, nabadzīgie radinieki un līgavas pašapmierinātais tēvs. Un beigās, lai gan ir viens līķis, iestājas prognozējamais „happy end”. Kā uzrakstījis pats autors – „šeit arī mūsu vēstījums beidzas”.
Lienīte: tipiski romantiski sižeti pārtop par komisma, draiskulības un dzīvesprieka pilniem stāstiem
Vašingtons Ērvings, dēvēts arī par amerikāņu literatūras tēvu, savos darbos meistarīgi savij mistiku un realitāti, pasakas un fantāziju. Jātnieks bez galvas, noslēpumainā skolotāja Kreina nozušana, Miega ielejas spoki, biedējoši kliedzieni un vaidi, apslēpto dārgumu meklēšana – tas viss sastopams autora stāstos.
Grāmata „Alhambra“ tika daļēji uzrakstīta pašā mauru laika celtajā pilī Spānijā, kur rakstnieks bija apmeties savā ceļojuma laikā. Savos stāstos autors uzbur tā laika gaisotni, mēģina atdzīvināt bijušās mauru pils varenību un skaistumu, kurā darbojas varonīgi, romantiski bruņinieki un daiļas princeses.
V.Ērvinga stāstu varoņi spēj izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas un panākt savu mērķi, parādot izdomu un neatlaidību, nebaidīties no spokiem, bet vadīties no veselā saprāta. Rezultātā tipisks romantisks sižets top par stāstu, kurš pilns ar komismu, draiskulību un dzīvesprieku.
Tieši šīs īpašības piesaistījušas Holivudas uzmanību, ekranizējot V.Ērvinga darbus, sākot jau no 1896.gada. Sākumā tās bija īsfilmas. Ņemot vērā, ka pirmā filmu studija „Melnā Marija” tika izveidota Amerikā 1893. gadā, tas ir ievērības cienīgs fakts. Pazīstamākā pēdējo gadu filma ir 1999.gada Tima Bērtona ekranizācija „Miega ielejas leģendas“ ar Džoniju Depu galvenajā lomā. 2013.gadā pēc šā paša darba ASV veidots seriāls, kurš tiek rādīts jau ceturto sezonu dažādās Eiropas valstīs.
Līga: stāsti ar nelielu mistikas devu; tieši tā, kā man patīk!
Teju vai ar kaunu jāatzīst, ka līdz šim neko nezināju par amerikāņu klasiķi Vašingtonu Ērvingu un viņa darbus nebiju lasījusi. Bet labāk vēlāk nekā nekad. Mani kā lasītāju vienmēr saistījušas grāmatas ar nelielu mistikas devu. Grāmata “Anete Delarbra. Miega ielejas leģendas” ir dažādu leģendu, stāstu par spokiem, jūraslaupītājiem un apslēptu mantu meklētājiem caurvīta. Īpaši gribu izcelt trīs stāstus. Pirmais – “Anete Delarbra”, kas ir tik naivs, bet savā ziņā arī ļoti šarmējoši romantisks stāsts par divu jaunu cilvēku mīlestību. Kaislības, ciešanas un peripetijas tajā neatpaliek no tā saucamajām “ziepju operām” un galu galā arī beidzas tas laimīgi ar kāzām un mīlu mūža garumā. Otrs ir “Dolfs Heiligers” – garš stāstījums par jauna puiša piedzīvojumiem, kuros ir gan spoks, gan jūrasbraucēji, gan apslēptas mantas meklēšana, gan mīlestība. Un trešais ir “Miega ieleja” – leģenda par kāda skolotāja pazušanu, kurā iesaistīts Jātnieks bez galvas. Tā kā atrodiet Vašingtona grāmatas, sarūpējiet kārtīgu tējas krūzi un ieritinieties dīvānā. Būs lieliski pavadīti ziemas vakari!
Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!
