Nesen atrados saviesīgā vakarā - izmeklēta publika, īpaši ēdieni, dzērieni, fonā skanēja klasiskā mūzika. Pie namdurvīm saimnieki sagaidīja viesus, laipni sasveicinājās, iepazīstināja ar savu līdzgājēju un tad piefiksēju ko tādu, ko cilvēki piemirst, ne visi, bet tomēr pietiekami daudz. Šis notikums arī radīja pamatu šī raksta tapšanai.

Pavisam niecīga savos izmēros, bet ar lielu nozīmi - vizītkarte un tās pasniegšanas maniere ir būtiska savstarpējo attiecību veidošanā jau pašos pamatos. Arī lietišķajā vidē, nereti ir nācies novērot to, ka esam aizmirsuši, kas īsti jādara ar vizītkarti, to pasniedzot un saņemot.

Neatkarīgi vai atrodamies formālā vai neformālā gaisotnē ir pāris noteikumi, kuri jāatceras.

Mazliet no vēstures
Vizītkartes, tādas kā pazīstam tās šodien, parādījās jau 19.gs. vidū, tolaik tās piederēja tikai augstmaņiem. Tomēr ko līdzīgu vizītkartēm izmantoja jau krietni agrāk un tās radītāji ir ķīnieši, bet eiropieši šo skaisto ieradumu pārņēma tikai 16.gs.

Kas īsti ir vizītkarte?
Vizītkartē ir obligāti jābūt personas vārdam, uzvārdam, ieņemamajam amatam, uzņēmuma adresei un kontaktēšanās iespējas (tel.nr., e-pasts, fakss), logo, ir arī pieļaujams zīmējums vai īpašs stils, kas raksturo uzņēmuma darbības sfēru. Standarta izmērs ir 9 X 5 cm.  Tai būtu jābūt uz stingra un laba materiāla, lai nebūtu plāna un viegli sabojājama.

Vizītkartes varam iedalīt divās kategorijās - lietišķajās un privātajās.

Lietišķās
Vizītkartes jo īpaši nepieciešamas ir tiem darbiniekiem, kuriem ikdienā ir kontakts ar klientiem vai sadarbības partneriem. Jāņem vērā, ka tā nereti ir nākamā informācija  uzreiz pēc pirmā personīgā kontakta, kuru saņem iepazīstoties, tālab ir svarīgi, lai tā sniegtu tikai pozitīvu informāciju, gan par tās lietotāju, gan uzņēmumu, kuru pārstāv.

* Vizītkaršu stilam jābūt visiem uzņēmuma darbiniekiem vienādam!

Šis noteikums Latvijā diezgan bieži tiek aizmirsts, īpaši  radošo sfēru darbinieku vidū, kur katrs mēģina savu personību parādīt spilgtāk, līdz ar to atšķiras vienā darba vietā strādājošo cilvēku vizītkartes, aizmirstot pat firmas logo (nav runa par privātajām vizītkartēm). Tas rada iespaidu ne tikai par neorganizētību, bet arī to, ka darbinieki katrs rīkojas pēc saviem ieskatiem nepakļaujoties priekšniecībai, tādejādi zūd uzticamība pašai kompānijai.

* Uz vizītkartes nedrīkst būt labojumi ar pildspalvu, zīmuli, korektoru vai ko tamlīdzīgu!

Mainījies telefona numurs, e-pasts, amats? Nomaini vizītkarti, bet nelabo uz tās neko!

Vizītkarti saņemot:

* Saņemot vizītkarti to izlasi!

Tā ir cieņa pret tās devēju - paņemt un izlasīt kas tajā rakstīts. Atceries tās sniegto informāciju (vārdu, uzvārdu, uzņēmumu, kuru pārstāv un amatu)!

* Izturies ar cieņu pret saņemto vizītkarti!

Pēc tam ieliec saņemto vizītkarti speciāli paredzētā makā, vēl pieļaujams ir personīgā makā, bet nekādā gadījumā neņurci to rokās, neloki uz pusēm, neliec aizmugurējā bikšu kabatā.

* Neaizmirsti vizītkarti!

Uz galda, krēsla, bufetes vai tualetē pie izlietnes. Vizītkarte pēc izlasīšanas būtu jāieliek tam speciāli domātā turētājā, kuru nēsā sev līdzi.

Vizītkarti pasniedzot: 

* Sniedzot vizītkarti otram, pārliecinies, ka tā ir tīra un nav sabojāta!

Te jāatminas kāds princips - vizītkarte ir daļa no tevis un pārstāvētās kompānijas, tad attiecīgi tā arī to pasniedz.

* Iepazīstoties savu vizītkarti dod tas, kurš atrodas zemākā amatā.  Izņēmums pieļaujams, ja nav zināms amats.

* Būtiski pasniedzot vizītkarti ir arī nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

Jāsaka, ka šis solis arī atvieglo pirmo iepazīšanās momentu un palīdz sagatavoties tālākai sarunai.

Ko darīt, ja ... ?

* vizītkartes nav vai arī tā ir, bet nav tādā izskatā, lai varētu to pasniegt

Tā ir visai neērta situācija, kad tiek jautāts pēc kontaktinformācijas, bet nav vizītkartes, ko iedot. Arī uz lapiņas nav īpaši korekti rakstīt, pat ja tā ir ar firmas logo apzīmogota. Vislabākais variants ir atvainoties par tās neesamību, vienoties kontaktinformāciju nosūtīt pa e-pastu.

* vizītkartes informācija ir mainījusies

Ja pasniedzat vizītkarti un atskāršat, ka tur esošais telefons vai cita informācija sen vairs nepastāv ir divi varianti, kā iziet no situācijas. Viens ir atvainoties un pārlabot ar zīmuli šo informāciju (salasāmi un bez smērējumiem), šai gadījumā atminieties, ka labot pieļaujams tikai savu vizītkarti un tikai bezizejas situācijās, otrs ir atvainoties un nosūtīt pareizo informāciju pa e-pastu norādot precīzi, kura sniegtā informācija uz vizītkartes ir mainījusies.

Privātās vizītkartes
Privāto vizītkaršu saņemšanas un pasniegšana etiķete ir visai līdzīga. Galvenais noteikums, kas jāatceras - vizītkarte ir īss tavas personības raksturojums! Līdz ar to tai jābūt tādai, kādu vēlies sevi parādīt citiem.