Vai esi pazīstama ar situāciju, kad nu nekādi neizdodas pieņemt lēmumu. Ir jāizdara izvēle par labu vienam vai otram risinājumam, bet tu jūties kā strupceļā iespiesta. Citreiz savukārt šķiet, ka neko nevari, lai visu tavā vietā labāk izlemj citi. Vai tā ir? Jā, lēmumu pieņemšana ir grūts process. Taču ne neiespējams. Aplūkojam 'četrus vaļus', par kuriem vērts aizdomāties un ar kuriem vajadzētu pastrādāt, lai uzlabotu savu spēju pieņemt lēmumus.

Kas var traucēt lēmumu pieņemšanai?
Pirmkārt, tas ir ego. Iespējams, ka vislabākais risinājums konkrētā situācijā ir tieši tas, kas neatbilst personīgajām ambīcijām. To ir grūti pārkāpt, bet ne neiespējami.

"Ja tiecaties pēc tāda amata, kurā jums nekad nevajadzēs, lai cilvēki balsotu par jums, atbalstītu jūsu piekopto politiku, darbotos jūsu labā, pirktu biļetes uz jūsu uzstāšanos, aizstāvētu jūsu dzīvību un īpašumu, liktu izskatīties labākam jūsu vēlētāju acīs, izturētos pret jums ar cieņu, nāktu palīgā, kad tas nepieciešams, atturētos no izsmiekla, necenstos ar viltību dabūt nost no ceļa, tad varbūt jūs varat atļauties puslīdz droši mīdīt kājām citu cilvēku jūtas."

Džūdita Mārtina ”Mis pieklājības rokasgrāmata gadu tūkstošu mijā”/

Uzņemies atbildību par savu dzīvi!
Pieņemt labus lēmumus nozīmē uzņemties atbildību par savu dzīvi. Tik ilgi, kamēr nāk līdzi neatrisinātas problēmas ģimenē, no bērnības krāts aizvainojums, nebūs iespēja arī racionāli kļūt par savas dzīves noteicēju. Te der atcerēties Luīzes Hejas vārdus:

“Varbūt jūs bērnībā cietāt no sliktas apiešanās, tas ir bēdīgi. Tomēr tas jau bija pirms ilgāka laika, un, ja jūs joprojām izvēlaties izturēties pret sevi tikpat slikti, tad tas ir vēl bēdīgāk.”

Maini uzskatus par savu vietu ģimenes locekļu vidū!
Svarīgs aspekts, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu ir savstarpējās attiecības ģimenē, precīzāk, pieaugušu cilvēku cienīgas attiecības ģimenē, par ko vairāk stāstīts Tīnas B. Tesīnas un Elizabetes Fraieras Viljamsas grāmatā ”10 gudrākie lēmumi, kādus sievietei vajadzētu pieņemt līdz 40 gadu vecumam”. Lai panāktu, ka ģimenes locekļi pārstāj izturēties pret jums kā pret mazu bērnu (kas ir ļoti bieži sastopams fenomens) un sāk izrādīt pieaugušam cilvēkam pienākušos cieņu, sākumā tieši jums ir jāmaina uzskati par savu vietu ģimenes locekļu vidū.

Daži padomi:
1. Sauciet vecākus par mammu un tēvu, nevis mīlināmos vārdos, piemēram, papucītis.

2. Savu saziņu veidojiet vispārīgāku, vairāk par notikumiem pasaulē u.c., ne tik daudz apspriest ģimenes negācijas, bērnības atmiņas, u.c. ar ģimeni saistītas lietas.

3. Ja vecāki jūs sakaitina – nepievērsiet tam uzmanību, mainiet tēmu, jo tieši bērniem raksturīga attaisnošanās, izskaidrošanās.

4. Nelūdziet padomu – labāk izstāstiet kaut ko no savas pieredzes, taču nevajag uzspiest to kā vienīgo taisnību. Bet sarunu jālīdzsvaro, jāļauj izteikties vecākiem, gan arī pašam jārunā.

Izglītojies!
Izglītība ir vēl viens aspekts, ko der ņemt vērā, ja ir vēlme apgūt labas prasmes lēmumu pieņemšanā. šobrīd ir daudz pieejamas informācijas internetā, bibliotēkā, var iegādāties literatūru grāmatnīcās, apmeklēt seminārus, kuri bonusā varētu sniegt labu iespēju personīgi tikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.