“Eh, atkal uzmetusies kārpa!”- tu nopūties un domā, cik ilgi tad šoreiz būs jāgaida, līdz tā pazudīs. Negaidi, kad neglītais veidojums no rokām un kājām izzudīs pats. Uzzini, kā ir iespējams pasargāt sevi no kārpu veidošanās un kā no tām var atbrīvoties!

Kārpas- kas tās ir?
Kārpas ir nekaitīgi ādas veidojumi, ko izraisa cilvēka papiloma vīruss. Ir vairāki kārpu veidi, tomēr visizplatītākās ir tā sauktās parastās kārpas. Tās sastāv no iekšējo audu serdes, ko baro asinsvadi un ko klāj ārējie ādas audu slāņi.

Parastās kārpas iespējams pazīt pēc raupja, „ziedkāpostam līdzīga” izskata. Tas parasti parādās uz rokām, ceļgaliem un elkoņiem. Pēdu kārpas ir līdzīgas parastajām, tomēr tās parādās tikai uz pēdām vai zem kāju pirkstiem. Tam raksturīga tendence būt plakanākām un tās staigāšanas radīta spiediena dēļ bieži ir sāpīgas.

Kārpas ir izplatīta problēma – ar tām cīnās aptuveni 10% cilvēku. Visbiežāk tās ir bērniem un pusaudžiem. Kārpas ir ļoti lipīgas. Tā kā tās izraisa vīruss, biežāk kārpas parādās tiem cilvēkiem, kam ir vāja imūnsistēma. Inficēties ar vīrusu, kas izraisa kārpu veidošanos, var saskaroties ar cilvēku, kuram jau ir kārpa vai šis vīruss.

Ieteikumi, kā pasargāt sevi no kārpām
Vai iespējams sevi pasargāt no inficēšanās ar vīrusu, kas izraisa kārpu veidošanos? Ja ievēro piesardzības pasākumus, tad jā.
Dermatoloģe Anna Bērziņa norāda, ka visefektīvākā profilakses metode ir izvairīšanās no kontakta ar ādu, uz kuras ir kārpa. „Ja tomēr sevi esat pakļāvis kontaktam ar vīrusu, saslimšanas attīstību ietekmē organisma uzņēmība pret šo infekciju. Ja imunitāte ir pazemināta, visdrīzāk kārpa uz ādas attīstīsies,” skaidro ārste.

A.Bērziņa uzsver, ka ikdienā vajadzētu ievērot šādus piesardzības pasākumus: 

*Nelietot cita cilvēka skuvekli, dvieli, zeķes, apavus. Pat ja uz ādas kārpas nav redzamas, cilvēks var būt vīrusa nēsātājs.

*Nestaigāt ar basām kājām pa siltām, mitrām virsmām (šādā vidē vīruss spēj ilgstoši dzīvot). Publiskās dušās, garderobēs, pirtī un baseinā lietot apavus.

*Pēdas un plaukstas jātur sausas, jo mitra vide ir piemērotāka vīrusa augšanai.

*Nekairināt pēdu un plaukstu ādu. Kārpas labāk aug ievainotā ādā (piemēram, veicot neakurātu manikīru/pedikīru mājas apstākļos). Sīkas brūcītes ādā var būt ieejas vārti vīrusam.

Viens no riska faktoriem ir arī pastiprināta svīšana. „Lai gan svīšanai nav nekā kopīga ar faktu, vai cilvēks nonāks kontaktā ar kārpas vīrusu, tomēr pastiprinātas plaukstu un pēdu svīšanas gadījumā, ļoti bieži novērojama kārpu attīstība, kā arī ārstēšana nereti prasa ilgāku laiku. Viens no iespējamiem iemesliem ir platāki sviedru dziedzeru izvadkanāliņi, kas darbojas kā paplašināti ieejas vārti kārpu vīrusiem.

Plaukstu un pēdu svīšana veicina labvēlīgas vides attīstību kārpu vīrusam,” skaidro ārste.

Kārpas nedrīkst ne griezt, ne durstīt un dedzināt!
Bieži vien cilvēki ar kārpām mēģina tikt galā visneiedomājamākajos veidos. Dzirdētas dažādas versijas un neparasti padomi, kas ar tām jādara, piemēram, jāuzčurā uz kārpas, jāpiededzina tā utt. Tomēr no šiem paņēmieniem vajadzētu izvairīties.

Kā norāda A.Bērziņa, “kārpu griešana, durstīšana un piededzināšana mājas apstākļos var radīt papildus kairinājumu ādai un bieži vien pat veicinās kārpu rašanos citās ķermeņa vietās.” Turklāt traumētajai ādai var pievienoties infekcija un iekaisums, tādēļ šādas drastiskas metodes nebūs piemērotas cīņā ar kārpām. “Kārpu gadījumā noteikti nav ieteicams grauzt nagus vai pat šādā veidā mēģināt tikt vaļā no kārpas. Ar graušanu kārpas vīruss var izplatīties uz citiem pirkstiem,” brīdina dermatoloģe.

Kārpu ārstēšana mājās
Kārpas var izzust pašas bez ārstēšanas dažu mēnešu vai pāris gadu laikā, tomēr tās ir neglītas un bieži vien arī traucējošas.
Biežāk cilvēki izvēlas negaidīt, kad tās izzudīs, bet izmantot kādu no kārpas likvidēšanas metodēm - aptiekās nopērkamus bezrecepšu medikamentus, tautas medicīnas līdzekļus vai ārsta dermatologa ieteiktu terapijas metodi.
Dermatoloģe A.Bērziņa uzsver, ka kārpu ārstēšanu nepieciešams uzsākt pēc iespējas ātrāk: „Jo kārpa būs mazāka un jaunāka, jo vienkāršāka būs šo veidojumu likvidēšana. Ja veidojums ir neliels, tad mājas apstākļos cīņa ar kārpu var izrādīties veiksmīga, pielietojot aptiekās nopērkamu bezrecepšu kārpu likvidēšanas līdzekli. Šie līdzekļi pieejami dažādās formās – plāksteri, šķidrumi, aplikatori."

Mājas apstākļos lietojamie kārpu ārstēšanas līdzekļi:

• Wartner kārpu noņemšanas zīmulis

Tas ir mājas apstākļos vienkārši lietojams ārstniecības līdzeklis, ko aptiekās var iegādāties bez receptes. Zīmuļa veida aplikators satur jaunu, ļoti koncentrētu gēlu kārpu un pēdu kārpu iznīcināšanai, tā pamatā ir tradicionālā skābes metode. Šis gēls veicina ādas šūnu atjaunošanos, kas izraisa ādas lobīšanos. Pēc tam veidojas jauna, veselīga āda un kārpa saraujas un izzūd. Līdzeklis iedarbojas jau pirmajā nedēļā.

• Wartner kārpu piesaldēšanas aplikators

Wartner piesaldēšanas aplikators kārpas un pēdu kārpas ārstē ar to pašu metodi, ko izmanto ārsti - acumirklī piesaldē kārpu vai pēdu kārpu līdz saknei. Kad aplikatoru piespiedīsiet kārpai, āda var kļūt balta un nedaudz sāpīga, turklāt piesaldēšana var radīt durstīšanas sajūtu. Taču jau pēc aplikatora noņemšanas atjaunosies normālā ādas krāsa. Sāpes un durstīšanas sajūta ātri vājināsies, un tai būtu jāizzūd dažu stundu laikā. Pēc tam, kad piesaldētais rajons sasils, tas var kļūt sarkans. Piesaldēšanas rezultātā zem kārpas dažu dienu laikā izveidosies pūslītis, kas ar neapbruņotu aci var būt neredzams. 10 līdz 14 dienu laikā kārpai pamazām jāizzūd un zem tās jāparādās jaunai, veselai ādai. Ja pēc 10-14 dienām kārpa nav izzudusi, tad piesaldēšanas procedūru var atkārtot 2. un 3. reizi.

Gadījumi, kad ar kārpu jādodas pie ārsta

Tomēr ir gadījumi, kad kārpas ārstēšanu vajadzētu uzticēt ārstiem. Kā norāda A.Bērziņa, pie ārsta jādodas, ja

*kārpa ir sāpīga/asiņo

*kārpa atrodas uz sejas ādas, traucē ikdienas aktivitātes un/vai nepadodas ārstēšanai mājas apstākļos. 

Tāpat arī, ja ilgstoši mājas apstākļos neizdodas likvidēt kārpas, būtu jādodas pie dermatologa. Kārpu likvidēšanai medicīnas iestādē var izmantot vairākas metodes (apstrāde ar šķidro slāpekli, lāzerprocedūras u.c.). Ārsts pielietos konkrētam cilvēkam piemērotāko terapijas metodi.

„Dažkārt nepieciešami arī imunitātes stiprināšanas līdzekļi, jo inficēšanās parasti nenotiek, ja ādai ir labas aizsargspējas un organismam stipra imunitāte. Cīņā ar kārpām nepieciešama pacietība, jo dažkārt šo veidojumu ārstēšana aizņem pat 12 nedēļas,” skaidro A.Bērziņa.