„Ak, kā tagad noderētu uzkrājumi,”- droši vien ne vienu reizi vien esi tā nopūtusies, kad atkal jāpiedzīvo kārtējā negaidītā „naudas vajadzība”. Vai zobārsta apmeklējums, dārgs auto remonts vai pēdējā mirkļa iespēja doties ceļojumā par izdevīgu naudu. Lai tev nav jāiejūdz sevi kredītu slogos, šādiem gadījumiem lieti noder pašas veiktie uzkrājumi. Kur un kā sākt krāt naudu- meklējam atbildes kopā!

Kāpēc ir svarīgi krāt naudu?
Ja arī tev šobrīd ir regulāri ienākumi un naudas ir pietiekoši, negribam biedēt, bet - tas tā vienmēr var nebūt. Varbūt pēkšņi jāmaina dzīvesvieta, vai nepieciešami lieli izdevumi ārstēšanai. Iespējams, tfu...tfu...tfu...vari uz laiku palikt bez darba. Šādās neparedzētās situācijās tu jutīsies daudz mierīgāka, ja tev būs jau iepriekš izveidots „drošības spilvens” – naudas uzkrājumi.

Lai saglabātu savu finanšu stabilitāti, uzkrājumus vēlams izveidot vismaz 3–6 mēnešu algas apmērā. Taču to dara tikai retais. „Pietiekams drošības spilvens, tas ir, uzkrājumi 6 mēnešalgu apmērā, pēc mūsu aplēsēm, patlaban ir tikai 10% Latvijas iedzīvotāju. Protams, šādu drošības spilvenu nav iespējams izveidot uzreiz, tāpēc nepieciešama sistemātiska pieeja, katru mēnesi atliekot zināmu naudas summu nebaltai dienai,” skaidro Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Problēma ir tā, ka cilvēki nesaprot, vai neaizdomājas par naudas uzkrāšanas nozīmīgumu un to, ka ir jānodrošinās. „Uzkrājumu veidošana līdzīgi kā ārsta apmeklējums, sportisku nodarbju uzsākšana, ir viena no būtiskajām lietām, ko cilvēki mēdz atlikt uz rītdienu. Lai gan labi zinām, kā vajadzētu darīt pareizi, arvien atliekam labo ieceru īstenošanu “uz rītdienu”, kas visbiežāk nozīmē - uz nenoteiktu laiku. Ne vienmēr dzīvē visu var paredzēt, tāpēc finanšu drošības spilvens ir ļoti svarīgs katra cilvēka finanšu stabilitātei ilgtermiņā,” uzsver R.Jansons.

Tādēļ, ja tev ir patstāvīgs darbs un regulāri ienākumi, šis ir visīstākais brīdis, lai sāktu veikt uzkrājumus, jo šobrīd tev ir līdzekļi, ar ko to darīt. Pat ja alga ir neliela, sāc krāt kaut vai ar mazumiņu. Galvenais- sākt!

Kur krāt naudu? Eksperti apgalvo: bankā tomēr drošāk nekā zeķē
„Apzinoties dažādās vajadzības un to, ka prasības un mērķi katram atšķiras, tomēr banku piedāvātais uzkrājumu un ieguldījumu risinājumu klāsts atbilst tam, ko novērtē klienti un kas katram ir nepieciešams dzīvē. Banku piedāvātā iespēja noguldīt savu naudu sniedz ne tikai papildus drošību, jo bankā esošo naudu jums neviens nevar nozagt no maka, zeķes, atvilktnes vai aiznest ar visu seifu, bet arī iespēju „likt naudai strādāt” Jūsu labā, jo par naudas noguldījumiem Jūs saņemat procentus. Turklāt Jūsu kā noguldītāja intereses aizsargā arī valsts ar  Fizisko personu noguldījumu likumu, garantējot iespēju atgūt savus noguldījumus gadījumā, ja banka vairs nav spējīga izpildīt savas saistības,” - Žanna Šulte, AS DNB banka filiāles „Teika”  klientu apkalpošanas speciāliste.

Bankas gan saka, ka ir drošākā vieta, taču, vai varam tām uzticēties pēc piedzīvotajām krīzēm? Eksperti uzskata, ka svarīgākais šobrīd pašiem būt pietiekami gudriem un izvērtēt, kur un kā glabāsim naudu.

„Protams,"Krājbankas" gadījumsgrauj uzticību un paļāvību bankām un sistēmai. Tomēr, dzīvojam laikmetā, kad pārsvarā visi naudas darījumi tiek veikti ar banku starpniecību. Rūpīgi jāizvērtē bankas vēsture, popularitāte un citas daudzas svarīgas detaļas, lai uzticētu savu naudu kādai no tām. Informācija un zināšanas ir galvenie instrumenti, lai vērtētu jebkuru biznesa nišu,” iesaka Naudas Plānošanas Centra vadītāja Signe Bierande.

Naudas uzkrājumi bankās:
Bankas piedāvā dažādus uzkrājumu veidus. Pazīstamākie, ir krājkonti un termiņdepozīti. Banku piedāvājums ir ļoti plašs un samērā līdzīgs, ar dažām nelielām atšķirībām - līdz ar to katrs var atrast sev piemērotāko. Galvenās iezīmes:

Krājkonts - beztermiņa noguldījums, kas sniedz iespēju neierobežoti papildināt kontu un saņemt procentu ienākumus, kā arī ļauj brīvi izņemt naudas līdzekļus. Par krājkonta atlikumu regulāri tiek aprēķināti nelieli, bet garantēti procenti.

* Ar mainīgu % likmi

* Vari izvēlēties regulāru un automātisku iemaksu (tevis izvēlēto summu katru mēnesi no tava konta ieskaita krājkontā), vai arī iemaksāt kad un cik gribi pēc savas izvēles

* Ar nenoteiktu minimālo noguldījuma summu

* Lai izņemtu krājkontā uzkrāto naudu, banka jābrīdina 7 dienas iepriekš

(Labs variants, ja nespēj naudu paturēt savā kartē vai makā un bieži ļaujies spontāniem pirkumiem. Šajā gadījumā, ja ļoti vēlēsies iegādāties to skaisto kleitu, nāksies paciesties 7 dienas un varbūt tad lielā vēlme jau būs garām?)

Termiņa depozīts - naudas uzkrāšanas veids uz noteiktu termiņu, kura galvenā iezīme parasti ir garantēti procenti.

* Noteikts termiņš uz kādu nogulda naudu

* Fiksēta % likme

* Var veidot uzkrājumus gan latos, gan citās valūtās

* Ar noteiktu minimāli noguldījuma summu, piemēram, 50 Ls
(Protams, noguldot 50 Ls nekādu lielo peļņu negūsi, gada laikā tavi noguldītie 50 Ls varbūt „nopelnīs” vienam saldējumam. Tādēļ izdevīgi noguldīt lielāku summu – vismaz vairākus simtus latu.)

NAUDAS KRĀŠANAS PIEREDZES:

Liene (25): atsevišķs konts komunālajiem maksājumiem
Izveidoju atsevišķu kontu bankā, no kura maksāju komunālos maksājumus, uzlieku tur vienmēr vairāk, nevis precīzi vajadzīgo summu, un ne kam citam netērēju. Kad pēkšņi gribas ko nopirkt vai nav citas naudas, noder tas, kas tur sakrājies no pāri palikušās summas.

Inga (27): vajadzīgs mērķis, kam krāt!
Visvieglāk krāt, ja ir kāds konkrēts mērķis, kam krāt. Tad ātrāk gribas ietaupīt, kaut ko atlikt, noskaitīt utt., lai dabūtu šo vajadzīgo summu. Piemēram, pēdējais, kam sakrāju bija ceļojums – atliku no algas, ik nedēļu kaut latu tur pievienoju un tā, diezgan ātri sakrājās. Vajag mērķi!

Līga (26): krāju uz atsevišķa konta
Krāt naudu sāku pavisam nejauši. Man katru mēnesi noteikta summa jāskaita bankai studējošā kredīta dzēšanai, lai lieki neķēpātos, es to noapaļoju un uz tās bankas kontu skaitīju nedaudz lielāku summu, nekā vajadzīgs. Nu jau pagājis gads, gāju skatīties, kas man tur notiek – opā! Izveidojies pieklājīgs uzkrājums. Tad nu man krāšanas „āķis” bija lūpā. Sapratu, ka man- būtnei, kas nemaz neprot krāt un taupīt, vajadzīgs vien atsevišķs konts, uz kuru katru mēnesi skaitu konkrētu naudas summu un pēc tam par to aizmirstu. Tādā veidā man tiešām arī izdodas kaut ko uzkrāt un visu neiztērēt, jo kartē, kurā man skaita algu un kuru ikdienā lietoju, naudiņa gan kaut kā nemīl ilgi uzturēties.

Inta (32): katru mēnesi atlieku konkrētu summu
Veidoju savu banku uz gadu. Gada sākumā izlemju, cik katru mēnesi atlikšu, un to arī regulāri daru. Piemēram, katru mēnesi 30 Ls nolieku savā krājkasē. Gada beigās ir smuka summa, ko var izmantot lielākam pirkumam. Daru tā jau ceturto gadu. Taču domāju, ka ar nākamo gadu iespējams veidošu uzkrājumu bankā, netērēšu naudu ik pēc gada, bet veidošu lielāku uzkrājumu.

Santa (25): papildus ienākumus netērēju, bet uzkrāju
Kad studēju, saņēmu stipendiju. Tā, protams, bija ļoti maza, bet tomēr. Nevienu reizi viņu netērēju un neizmantoju. Tas arī bija mans pirmais iekrājums, kas patiesībā, pa visu laiku izveidoja diezgan pieklājīgu summu. Tagad, kad stipendijas vairs nav, turpinu pati likt šo summu katru mēnesi. Drīzumā gan plānoju sākt savus iekrājumus tērēt, jo pārvācos uz jaunu mājvietu un ir nepieciešams remonts. Taču arī turpmāk noteikti krāšu naudu un iesaku to darīt arī citiem.