Kad lielais aukstums garām un logā rotājas pirmie pavasara saules stari, varam ķerties klāt maza dārziņa iekārtošanai uz palodzes.
Pēc ziemas svaigi zaļumi ir tieši tas, kas mūsu organismam nepieciešams. Tik daudz spēka un vitamīnu ir tikko noplūktā sīpolloka stiebriņā, bazilika lapiņā un kressalātu dīgstā. Un cik ērti ir, ja pēc tiem nav jādodas uz veikalu, bet svaigu zaļuma saišķīti var saplūkt tepat rokas stiepiena attālumā – no palodzes.

Padomus un ieteikumus, kā ierīkot šādu mini dārziņu, vaicājām agronomei Ārijai Rudlapai.
Viņa norāda, ka dzīvokļos uz palodzes ierīkot mazu dārziņu nemaz nav tik vienkārši. Visvieglāk ir audzēt sīpollokus un diedzēt kressalātus.
Ā.Rudlapa teic, ka vispirms jāatrod piemērota vieta dārziņa ierīkošanai. Šai vietai jābūt pietiekami gaišai, taču jāuzmanās, lai uz augiem netrāpītos dienas vidus saules stari, kas tos var apdedzināt. Tātad labāk piemeklē palodzi, kurā spīd rīta vai vakara saule.

Vēl viena problēma- centrālā apkure. Radiatori zem palodzes vismaz pagaidām pamatīgi silda kastes un podus, kurās esi sasējusi un sastādījusi savus zaļumus. Tādēļ, ja iesēj zaļumus, līdz to sadīgšanai apvelc kasti vai podiņu ar plēvi. Tas palīdzēs saglabāt augsnē mitrumu. Kad parādās asniņi, plēve jānoņem.

Ko un kā audzēt

Loki
Visvienkāršāk uz palodzes izaudzēt ir zaļos lociņus. Viens variants ir - paņemt sīpolu un tā saknes ievieto nelielā ūdens daudzumā, jau pēc pāris dienām tas sparīgi sāks dzīt lokus. Tomēr, ja gribi kārtīgu loku ražu, ieteicams sīpolus sastādīt augsnē. Piemēram, paņem gareno puķu kasti, sapildi to ar augsni (saimniecības preču un dārzkopības veikalos atradīsi plašu izvēli) un cieši vienu pie otra, ne pārāk dziļi sastādi mazos sīpoliņus (sīksīpoliņus, kas paredzēti sīpolu audzēšanai). Regulāri aplaisti, lai augsne būtu viegli mitra. Stādot tos augsnē, varēsi no viena sīpola novākt divas loku ražas un atšķirībā no sīpolu turēšanas ūdenī būs mazāka iespējamība, ka tiem piemetīsies laputis.

Kressalāti
Arī kressalātus palodzes dārziņā izaudzēt būs samērā vienkārši, turklāt tie diezgan ātri aug.
Kressalātu sēklas šobrīd iegādājamas pat pārtikas veikalos, kas piedāvā nelielus sēklu paciņu stendus.
Kressalātu diedzēšanai galvenais ir mitrums. Sēklas var uzbērt uz nelielas kārtas kūdras un regulāri aplaistīt. Vienkāršāk ir uz šķīvja uzlikt marlīti, samitrināt to un uzbērt izmērcētas sēklas. Pirmās dienas sēklas tur tumsā, pēc tam novieto uz palodzes. Apmēram pēc nedēļas dīgstus var lietot uzturā. Ja tie izstiepjas garāki par 4 - 5 centimetriem, kļūst sīvi kā rutki. Tādēļ tad, kad tie sasnieguši 4-5 cm, griez nost un ēd iekšā. Taču, ja visu uzreiz neapēdīsiet, vēlams  šķīvi ar izdiedzētajiem kressalātiem uzglabāt vēsumā: pārklāj tos ar pārtikas plēvi, izdur dažus caurumiņus un ieliec ledusskapī. Šādi izdiedzētos kressalātus tu varēsi uzturēt nedēļu, tikai neaizmirsti regulāri apsmidzināt.

Pētersīļi un selerijas
Problēma ar pētersīļiem un selerijām ir tā, ka tie dīgst lēnām. Protams, ja esi pacietīga, vari iegādāties sēklas un iesēt augsnē pētersīļus (atceries, ka podu nedrīkst iekaltēt, tādēļ līdz pirmajiem asniņiem, pārvelc to ar plēvi, un iesētās sēklas apsmidzini ar ūdeni, nelej virsū ar glāzi utt., citādi izskalosi sēkliņu ārā).

Ātrāk tikt pie pētersīļiem un selerijām vari, ja sagādā sakni un iestādi to podā. Vari pagaidīt, kad atkusīs zeme, un doties uz dārzu tai pakaļ. Veikalos nopērkamās seleriju saknes nav jēgas stādīt augsnē, tās ir pārāk notīrītas un apgrieztas, lai sāktu dzīt lapiņas. Taču tirgū pie zemnieku produkcijas gan vari iet palūkoties. Ja selerijas saknei augšpusē var manīt nelielas lapiņas, vari to iestādīt podā un drīz vien tā sāks dzīt lapiņas. (Tas pats attiecas uz pētersīļa sakni).

Dilles
Iesējot kastē vai māla podā dilles, kas paredzētas augšanai siltumnīcās un laukā, varētu būt problēmas. Pirmkārt, tās ilgi dīgst. Otrkārt, lauku dilles, augot uz palodzes, bieži izstīdzē. Līdz ar to nekāda dižā raža nesanāks. Tomēr, ja vieta uz palodzes atļauj un esi gatava gaidīt, kamēr tās sadīgs, vari izmēģināt.

Baziliks
Bazilikam nepieciešama saulaina vieta, lai tas izaugtu un nenonīktu. Baziliks ir viengadīgs augs, tā kā, lai vasarā tomātmaizītes un salātus varētu bagātināt ar pašas audzētu baziliku, to sēj tieši marta mēnesī. Baziliku sēj kūdras substrātā, kad stādiņi sadīguši paretini tos, atstājot vismaz 20 cm atstarpi, jo baziliks aug kā neliels krūmiņš. Tādēļ tam augot svarīgi regulāri aplauzt galotnītes, tad tas skaisti sakuplo. Augsni uzturi mitru, regulāri aplaistot.

Mazais zaļumu dārziņš uz palodzes var kļūt ne tikai par vērtīgu avotu, kur pasmelties vitamīnus un garšas buķetes uzlabotājus, tas ir arī interesants interjera atsvaidzināšanas veids.

Vēl vienkāršāki risinājumi:

Kūdras pogās iestrādātas sēklas
Ir cits variants, kā tikt pie kārotajām dillēm, bazilika, pat timiāna utt. uz palodzes vienkāršāk. Varbūt esi manījusi veikalos nopērkamas sagataves – presētas kūdras aplīšus ar jau iekšā iestrādātām diļļu un citu augu, tai skaitā, bazilika, pētersīļa, timiāna utt. sēklām. Atliek vien salikt kūdras aplīšus uz šķīvīša, kurā pirms tam ieliets nedaudz ūdens. Aplītis uzbriedīs un pārvērtīsies par ~4 cm augstu kūdras podiņu. Tur tad ievieto sēkliņu, nedaudz apber ar kūdras augsni un gaida, kad izdīgs. Protams, regulāri aplaistot.
Ja neuzticies veikalos piedāvātajiem, vari iegādāties arī ekoloģiskus kūdras aplīšus - http://www.ekoprieks.lv

Lielveikalos nopērkamie jau gatavie zaļumu podiņi
Lielveikalos par aptuveni vienu latu nopērkami jau podiņos saauguši zaļumi- baziliks, timiāns, piparmētra, pētersīļi. Pluss – tu uzreiz bez gaidīšanas iegūsti zaļumu dārziņu uz palodzes, mīnuss- tie nav pašas izaudzēti.
Ja cītīgi par to rūpēsies, piemēram, baziliku šādā podiņā vari saglabāt uz palodzes trīs – četrus mēnešus. Tikai regulāri aplaisti to, turi saulainā vietā un, iespējams, to nepieciešams pārstādīt lielākā podiņā. Bazilikam regulāri jāaplauž arī galotnītes, lai tas neizstīdzē, bet aug kuplumā.

Lai zaļi īkšķīši! 

Padalieties ar savu pieredzi – ko audzējat uz palodzes un kā veicas?