Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Vai Tev ir sava Sapņu grāmata?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

arbūt tieši ar šo Jauno gadu vari sākt burvīgu tradīciju – rakstīt savu Sapņu grāmatu. Un pierakstīt savas vēlmes ne tikai vienreiz gadā, bet biežāk. 

Ir divi varianti, ko darīt ar pierakstītajiem sapņiem. Citi uzskata, ka tie jānoglabā un tikai pēc gada jāapskatās, cik daudz piepildījies. Citi domā gluži otrādi – sapņi jāpārcilā biežāk, lai tu atkal no jauna sakoncentrētos tam, ko patiesi vēlies.

Tāpat ir arī vairākas versijas par to, kad labāk pierakstīt savus sapņus – ir uzskats, ka labvēlīgus augsni saviem sapņiem varam sagādāt, tos uz papīra uzliekot augošā Mēnesī. Tomēr svarīgākais ir darīt to brīdī, kad jūties labi un tev ir iedvesma sapņot un ļauties fantāzijām!

Kā izskaidrot to, ka pierakstītās vēlmes un sapņi piepildās? Teorijas ir milzum daudz un dažādas. Viena no tām ir ezotērikā bieži dzirdētais Pievilkšanas likums (kas plaši aprakstīts arī grāmatā Noslēpums). Arī to skaidro dažādi, bet būtība ir tāda, ka cilvēks ir kā magnēts, kas pievelk pie sevis to, ko grib saņemt. Ja tu esi pozitīvs un vēlies saņemt pozitīvas lietas, tu arī pievilksi visu labo un pozitīvo. Bet, ja esi drūms un to vien dari, kā par visu sūksties un gaidi nebūšanas, tad to arī saņemsi. Jo to tu taču arī gribēji.
Pievilkšanas likuma darbību īsi var aprakstīt šādi:

1. Tev jāzina, ko tu gribi

2. Prasi Visumam to, ko tu gribi

3. Domā un uzvedies tā, it kā objekts, lieta vai notikums, ko gribi, būtu jau ceļā

4. Esi atvērts, lai to saņemtu (nepadodies un nesāc šaubīties, ka sapnis nekad nepiepildīsies)

 

Pieredze

Ieva (27), augstākā izglītība, precējusies, jau vairākus gadus Jaunajā gadā veido vēlmju sarakstu:
Pirmo reizi vēlmju sarakstu izdomāju taisīt tad, kad gāju vidusskolā. Bija kārtējais garlaicīgais Vecgada vakars. Mēs ar vecākiem sēdējām pie svētku galda un skatījāmies televizoru. Un, neatceros vairs kurš un kādā sakarā, bet televīzijā dzirdēju ieteikumu sarakstīt visas nākamā gada vēlmes uz lapiņas. Pilnīgu visu, ko vēlamies nākamgad sasniegt, redzēt un dabūt. Kaut kā aizķērās man tā doma, un tā kā tāpat nebija ko darīt, ķēros klāt. Sanāca man vairāk kā 100 lietu. Kad tagad lasu, nu smieklīgi, visādi sīkumi un muļķības, bija gan arī nopietnākas lietas par mācībām, sasniegumiem utt. Pēc tam to sarakstu sarullēju un nobāzu vienā no savām bērnības lietu lādītēm. Un aizmirsu. Atcerējos par šo sarakstu īsi pirms nākamā Vecgada vakara. Atradu un izlasīju. Sāku raudāt. Piepildījušās! Manas vēlmes bija piepildījušās! Viena no pirmajām vēlmēm bija skūpsts. Muļķīgi. Bet toreiz tā bija viena no manām karstākajām vēlmēm – ak, kaut tas smukais džeks no tās un tās klases mani noskūpstītu. Nekas vairāk par skūpstu mums tā arī nekad nebija. Bet tajā Vecgada vakarā mēs pat nepazinām viens otru, turklāt skolā biju klusā pele un man pat prātā nenāca, ka viņš varētu ar mani vispār runāt, kur nu vēl noskūpstīt!
Kopš tā vakara, kad sapratu šī vēlmju saraksta spēku, es to daru regulāri. Domāju, ka tas spēks ir tajā, ka es uzlieku savus sapņus uz papīra, līdz ar to skaidri tos priekš sevis nosaucu un tie saglabājas manā zemapziņā kā vadugunis, uz kurieni doties. Ja man tie nebūtu jāuzraksta, es savus sapņus tik skaidri neapzinātos. Un tā lielākā cilvēku problēma, manuprāt, tieši tāda arī ir – viņi nezina, ko viņi patiesi grib. Skrien tikai pakaļ stereotipiem un sabiedrības uzstādījumiem par to, kas tev būtu jāgrib, kas tev būtu jādara un jāsasniedz. Bet varbūt to tu nemaz negribi!?

Liene (24), augstākā izglītība, neprecējusies, raksta Sapņu grāmatu jau vairākus gadus:
Jau vairākus gadus man ir kladīte, kurā pierakstu savas vēlmes un sapņus. Daru to brīžos, kad ir iedvesma, kad jūtos priecīga. Ir tik jauki pašķirstīt šo sapņu grāmatiņu un izlasīt sapņus, kurus vēlējos pirms vairākiem gadiem vai pat tikai pirms vairākiem mēnešiem. Un vēl lielāks prieks, ka tie piepildījušies. Protams, ir daļa, kas nav realizējušies. Bet redzot tās lielās vēlmes, kas pirms tam šķita neticamas, bet nu ir piepildījušās, zinu, ka arī pārējās piepildīsies. Citiem sapņiem vajag mazāk laika, lai piepildītos, citiem – vairāk. Es savu sapņu kladīti pāršķirstu pāris reizes mēnesī, tas ļauj man atcerēties, ko es patiešām vēlos. Es uzskatu, ka pārlasot savus sapņus, mēs tos ieprogrammējam sevī un savā dzīvē, tāpēc tie arī piepildās. Pārāk bieži gan es neieteiktu sapņu grāmatu pāršķirstīt, jo pārāk daudz koncentrēties uz to arī nevajag. Tad tas kļūtu par izmisīgu vēlmi, un izmisums nav pozitīvas emocijas. Tā sapņu piepildīšanās ir tāda maģiska lieta. Ir pašam jāgrib no sirds, jāraksta brīdī, kad esi pozitīvs. Un nepaies ilgs laiks, kad dzīve tev sāks piedāvāt iespējas. Tev tās jāatpazīst, jāizmanto, jāredz tā lietu kārtība, ko šī iespēja tev piedāvā. Šī lietu kārtība arī ir skaidrojums, kāpēc citi sapņi piepildās lēnāk, citi – ātrāk. Lai kaut kas notiktu tā, kā tu vēlies, ir jānotiek virknei citu lietu. Kamēr tās sakārtojas tādā secībā, lai tas notiktu, var paiet laiks.

 

Vai Tu tici, ka sapņi piepildās? Un vai tu atļauj sev šo burvību- sapņot?

 

 

Dalīties.

1 komentārs

Atstāt Ziņu