ilvēks, dzīvojot uz zemes, kas ir saistīta ar Visuma kosmisko telpu, ir pakļauts kosmosa un savam individuālajam organisma bioritmam un tāpēc katra diennakts stunda spēj ietekmēt cilvēkus sava veida fiziskā un garīgā izpausmē. Kaut par piemēru mēs varam minēt, ka mūsu rīta mundrums atšķirsies salīdzinājumā ar vakara mundrumu. Šeit nav nekādas nozīmes tam, vai mēs esam “cīrulis” vai “pūce”.
Tagad nedaudz iepazīsimies ar bioritmu izpausmi.
Plkst. četri: Šai periodā cilvēka ķermenis saņem stresa hormona kortizona porciju un šī porcija viņam ir nepieciešama, lai viņš kļūtu darba spējīgs, kad ir pamodies. Tomēr šīs aktivitātes “injekcija” var būt bīstama sakarā ar dažām saslimšanām. Īpaši lielas briesmas šīs rīta stundas sagādā sirds infarkta slimniekiem. To sajūt arī astmas slimnieki, jo šajā laikā ir ļoti sašaurināti bronhi.
Plkst. pieci: Stresa hormona kortizona koncentrācija, ko izstrādā virsnieru garoza, ir sešas reizes lielāka kā dienā. Arī medikamentu uzņemšana dažādos laikos iedarbojas dažādi. Tāpēc ārsti, kas izmanto hronobioloģijas zināšanas, iesaka rīta stundās lietot lielākas zaļu devas. Standarta situācija “trīs reizes dienā” ir jau novecojusi.
Plkst. seši: Kortizons cilvēka organismā sāk darboties kā iekšējais modinātājs. Sāk mosties un darboties organisma vielmaiņa, asinīs paaugstinās cukura un aminoskābes daudzums. Tādā veidā tiek sagatavota darba dienai nepieciešamā enerģija.
Plkst. septiņi: Pēc pamošanās un rīta dušas vēlams paēst brokastis. Speciālisti ēšanas jautājumos iesaka, ka cilvēkam brokastīs, lai viņš novājētu, vajadzētu saņemt ne mazāk kā 2000 kilokalorijas. Bet tāda pati porcija vakarā novedīs pie aptaukošanās. Šī fenomena atslēga slēpjas gremošanas orgānu iekšējā pulkstenī, kad līdz pusdienas laikam tas pārveido ogļhidrātus enerģijā, bet vakarā – taukos.
Plkst. astoņi: Šai laika periodā organisma dziedzeri izstrādā lielu hormonu daudzumu, kas no medicīniskā viedokļa ir interesants fakts.
Plkst. deviņi: Tiem, kuriem nozīmētas rentgena apskates un potes, lai izvairītos no temperatūras paaugstināšanās un pietūkumiem, vislabāk iet uz procedūru kabinetu, jo šai laika periodā cilvēka organisms ir noturīgs pret dažādiem starojumiem. Izmēģinājumi pētījumos ar žurkām parādīja, ka dzīvnieki, kas šajā laikā tika pakļauti lielām starojuma dozām, dzīvoja ilgāk par 120 diennaktīm. Tās, kuras saņēma to pašu devu, bet tikai deviņos vakarā, nobeidzās jau pēc 13 stundām.
Plkst. desmit: Cilvēka organisma ķermeņa temperatūra ir sasniegusi savu maksimumu un saistīta ar tā darba spēju. Īpaši labi funkcionē īslaicīgā atmiņa (uz ilglaicīgo atmiņu labāk iedarbojas pēcpusdienas laiks). Austrumu skolotāji norāda, ka šajā laikā cilvēka labās puses ekstremitātes uzlādējas ar lielāku daudzumu enerģijas. Rokas spiediens pirms pusdienas ir enerģiskāks nekā pēc pusdienas.
Plkst. vienpadsmit: Līdz pusdienas laikam cilvēks ir darba spējīgāks, pirmkārt, rēķināšanā. Skolēniem matemātika padodas vieglāk no plkst. 9 līdz 12 un no plkst. 16.30 līdz 18. Sirds darbība ir lieliskā formā un, ja šajā laika periodā tiek veikti izmeklējumi, tad dažas sirds slimības izrādīsies neievērotas, bet vienlaicīgi tā kļūst arī tik jūtīga, ka stresa situācijās līdz pusdienai sirds ritms lielākā mērā paātrināsies.
Plkst. divpadsmit: Organismā notiek nepārtraukta kuņģa skābes satura paaugstināšanās un pēc rīta aktivitātēm rodas nepieciešamība pēc atpūtas. Kas neievēro šo noteikumu, tiek pakļauts riskam. Pēc statistikas, tie, kuri var atļauties pēcpusdienas snaudu, salīdzinājumā ar tiem, kuri turpina darbu, iegūst par 30% retāk sirds infarkta. Nepieciešamība pēc atpūtas un miega ir vēlama, jo galvas smadzenēm šai periodā ir salīdzinoši zema asins piegāde. Asinis ir nepieciešamas kuņģim, lai palīdzētu barības sagremošanai.
Plkst. trīspadsmit: Darba spējas, salīdzinoši ar dienas vidējo laiku, samazinās par 20 procentiem. Aknas izstrādā lielu daudzumu žulti.
Plkst. četrpadsmit: Asins spiediens un hormonu līmenis cilvēka organismā samazinās. Šai laika periodā īpaši samanāms nogurums. Desmit minūšu ilga atpūta ir pietiekama, lai pārvarētu noguruma fāzi. Auto vadītājiem stipras tējas vai kafijas vietā lietderīgāk būtu dažas minūtes nosnausties. Sāpīgu medicīnas procedūru laikā vietējās narkozes darbojas ilgstošāk un tiek pārciestas vieglāk. Jaunās zināšanas ir pretrunā ieradumam veikt operācijas tieši no rīta. Tas pats attiecas arī uz zobārstniecības procedūrām: 14 mūsu zobi ir nejūtīgāki pret sāpēm. Ārstnieciskā atsāpināšana ilgst pusstundu. Vakarā tā iedarbība samazinās līdz 19 minūtēm, bet pirms pusdienām ilgst tikai 12 minūtes. Pētījums pierādījis arī to, ka medikamenti uz zobu sāpēm visvājāk iedarbojas naktī.
Plkst. piecpadsmit: Cilvēka organismam rodas jauna vēlēšanās pastrādāt neatkarīgi no tā, vai viņš ir atpūties vai nē. Sākas otra aktīvā fāze organisma darba spējām.
Plkst. sešpadsmit: Cilvēka organismā paaugstinās asins spiediens un kļūst aktīvāka asins rite. Šai laika periodā sportisti, kuri nodarbojas ar skriešanu sasniedz labākus rezultātus. Sporta treniņu efekts ir īpaši augsts, bet no rītiem tas ir zems. Medikamenti iedarbojas efektīgāk, jo šai laika periodā paaugstinās kuņģa skābes saturs.
Plkst. septiņpadsmit.: Cilvēka organismā ir sajūtams dzīves spēka pieaugums, uzlabojas elpošana, kā tautas sakāmvārdā, “elpo ar pilnu krūti”, vai ” ar pilniem apgriezieniem” strādā nieres un urīnpūslis. Starp plkst. 16 un 18 visātrāk ataug mati un nagi.
Plkst. astoņpadsmit: Cilvēka organismā aizkuņģa dziedzera aktivitātes laiks. Šai laika periodā aknas ir pacietīgākas pret alkohola uzņemšanu.
Plkst. deviņpadsmit: Asins spiediens un pulss pazeminās līdz tādam līmenim, ka ārsti brīdina par briesmām no asins spiediena pazeminošu līdzekļu lietošanas. Šai laika periodā preparātiem, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, ir paaugstinošs efekts.
Plkst. divdesmit; Pazeminās tauku saturs aknās un cilvēka asinis vēnās sāk pulsēt paātrinātāk. Pat pašas mazākās antibiotikas devas uzņemšana šai laikā uz organismu iedarbojas nostiprinoši (līdz četriem no rīta). Ārstēšanās nolūkos, antibiotiku lietošanai visieteicamākais laiks ir plkst. 20 un 32 minūtes.
Plkst. divdesmit viens: Nav ieteicams piekrāmēt savu kuņģi ar ēdienu, it īpaši treknu, jo tas paliks nesagremots līdz nākošajam rītam.
Plkst. divdesmit divi: Cilvēka darba spējas krasi samazinās. Šai laika periodā cilvēka asinīs palielinās leikocītu sastāvs, kas sasniedz vairāk nekā 12 tūkstoši balto asins ķermenīšu uz mililitru, bet no rīta to ir 5 tūkstoši. Nevajadzētu lietot medikamentus, jo tie var izsaukt blakus iedarbību un var rasties intoksikācija. No šī brīža nevienu cigareti līdz pašām rītam, jo organismam nakts periodā ir ļoti grūti izšķīdināt nikotīna indi.
Plkst. divdesmit trīs: Cilvēka organisma vielmaiņa darbojas minimālā līmenī un, līdz ar to, pazeminās asins spiediens, pulsa biežums un ķermeņa temperatūra. Šī iemesla dēļ naktī dzimst divreiz vairāk bērnu, nekā dienā.
Plkst. divdesmit četri (viens naktī): Cilvēks grimst dziļā miegā (savas dzīves laikā cilvēks miegā pavada sešus gadus).
Plkst. divi: Auto vadītāji palēnināti reaģē uz optiskiem kairinātājiem. Avāriju skaits krasi palielinās. Šai laika periodā vairākums cilvēku sāk kratīt drudzis, jo ķermenis ir ļoti jūtīgs pret aukstumu.
Plkst. trīs: Cilvēka organisma dvēseles noskaņojums sasniedz pašu zemāko līmeni. Tas tiek uzturēts ar hormonu melatonīnu, kas cilvēkus padara miegainus un ļenganus. (Dienas gaisma nomāc melatonīna izstrādi, tāpēc dienā mēs esam aktīvāki un labā noskaņojumā.) Ir novērots, ka šai laika periodā paaugstinās izdarīto pašnāvību līkne: depresīvi cilvēki biežāk pamostas tieši šajā laikā, noskaņojums krasi pasliktinās, galvā lidinās drūmas domas. Aknas aktīvi pārstrādā vakarā lietoto alkoholu
Tagad pacentieties arī jūs pavērot sava ķermeņa īpatnības un sajūtas un pierakstīt savus vērojumus, būs interesanti.
