Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Četras kastas mūsu zemapziņā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Senā indiešu prakse kādu laiku ir asimilējusies arī mūsu modernajā sabiedrībā un to nereti ierindo blakus tādām nodarbēm kā peldēšana baseinā, diētām, kā arī tā tiek pielīdzināta psiholoģijai. Neviļus rodas jautājums: kas tad no visa augstāk minētā tiešām palīdz? Ar jogu jau šobrīd nodarbojas visi, kam nav slinkums. Nereti no viņiem arī dzirdami stāsti par apgarotību vai apgaismību un citām pozitīvām iezīmēm, ko ieguvuši. Bet kurš tikpat viegli atzīs, ka nevar dzīvot bez psihoterapeita? Joga un psihoterapija – viena otru papildinošas vai ,,karojošas nometnes’’?

Jogas industrija
Pēc Svami Vivekanandas 1893. gada uzrunas Vispasaules reliģiju parlamentā Čikāgā, jogas skolas uzsāka ļoti aktīvu darbību un tā, kā redzams, nav mazinājusies arī līdz mūsdienām. Var teikt, ka joga ir parvērtusies par industriju, jo jebkurš sevi cienošs fitnesa klubs piedāvā jogas nodarbības, kā arī tūroperatori piedāvā ,,jogas tūres”. Kuriozi, kas saistīti ar šo tēmu arī netrūkst. Zvēru fotogrāfijas dažādās asanās rotā kalendārus un citus izdevumus, jo ir cilvēki, kas tic dzīvnieku spējām sasniegt samadhi (dziļš prāta meditatīvs stāvoklis, ko jogi vēlas sasniegt).

Mīti par jogu un psiholoģiju
Zīmīgi ir tas, ka gan jogas, gan psiholoģijas pamatā ir zināšanu kopums, kas prasa dziļu, detalizētu izpēti, un tas nav izdarāms īsā laika periodā. Nav noslēpums, ka ikviena šāda veida disciplīna, kuras tuvumā ir cilvēks, agri vai vēlu apaug ar mītu plīvuru. Ja pats izplatītākais mīts par psihoterapiju skan: ,,Pie psihologa iet tikai psihiski slimi cilvēki”, tad par jogu tas varētu skanēt apmēram tā: ,, Ja reiz nodarboties ar jogu, tad tikai ar mērķi sasniegt garīgu izaugsmi. Par tik cik hinduismā un budismā dzīve ir tikai starpposms, tad praktizējoša cilvēka uzdevums ir sasniegt tādu stāvokli, lai nenāktos atgriezties uz šīs zemes”.

„Nepareizā” un „pareizā” joga?
Pēc B.K.S. Ajengāra domām, ,,Ceļš uz dvēseles apvienošanu ar absolūtu,, ir grūti pieņemama tēze mūsdienu cilvēkam, tāpēc viņš labprātāk izmanto citu formulējumu:,, Ceļš uz ķermeņa apvienošanu ar prātu, un prāta apvienošanu ar dvēseli”. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā mērķis nav gūt apgaismību, bet gan dvēseles harmonija. Tieši tas pats vadmotīvs, ko izmanto psihoterapija.

Pēc B.K.S. Ajengāra domām nevajag apgalvot – kāds nodarbojas ar ,,nepareizu jogu”, bet cits ar,, pareizu”. Joga ir viena, tieši tāpat kā cilvēki. Noliekot amerikāni, indieti un krievu tautības cilvēkus blakus, vizuālas atšķirības, protams, būs, bet – faktiski cilvēki kā dzīvas būtnes ir vienādi. Tāpat arī joga – vieni izvēlas pašrealizācijas, bet citi veselības uzlabošanas ceļu.

Saskaņā ar senām tradīcijām, sabiedrība dalās četrās kastās:

  1. brahmaņi (garīdznieki, priesteri),
  2. kšatriji (augstmaņi, karavīri),
  3. vaišjas (zemnieki, lopkopji, tirgoņi),
  4. šūdras (vergi, kalpi).

Šīs četras kastas mājo arī mūsu zemapziņā, veidojot četrus prāta stāvokļus. Nepieredzējis cilvēks, tāpat kā šūdra, vaiga sviedros strādā, lai apgūtu jauno. Kad pieredzes jau ir vairāk, tad nereti viņš mēģina pievērst visus savai ticībai, – tā ir tirgotāja iezīme. Zināšanām vēl pieaugot, tiek uzsākta konkurence (kšatrija iezīme), bet kad viņš izprot lietas jēgu, būtību, viņš spēj gūt garīgu, emocionālu prieku par to (brahmaņa iezīme).

Prāts – ķermenis vissmalkākajā tā izpausmē?
Psiholoģija apskata cilvēku kopumā. Geštaltterapeiti – emocijas, domas, uzvedību, mjiedarbojoties apkārtejai videi. Uz ķermeni orientētie terapeiti uzskata, ka dziļas psiholoģiskās traumas efektīvāk ārstēt, iedarbojoties tieši uz ķermeni. No jogas viedokļa, garīgās ciešanas tīrā veidā nevar sastapt, jo prāts ir ķermenis vissmalkākajā tā izpausmē, bet ķermenis – prāta manifestācija. Aizraušanās, nepatika, bailes – tas ir psihoneirobioķīmisks pārdzīvojums. Un tādēļ joga, pirmkārt, ir sevis izzināšanas metode, kas pilnveido ķermeni, nomierina prātu un dvēseli.

Joga un/vai psiholoģija
Vai joga var papildināt psiholoģiju? Un psiholoģija jogu? Vai arī, ja nodarbojies ar jogu, psiholoģija nav pilnīgi nepieciešama? Būtībā abu jomu zināšanas ir līdzīgas – mērķis ir saprast, kapēc cilvēks rīkojas tā vai citādi un palīdzēt  cilvēka psihei harmoniski attīstīties. Joga ir ļoti psiholoģiska. Apātija, slinkums, šaubas, nespēja koncentrēties, nepareiza lietu uztvere- senajos tekstos šīs iezīmes tika dēvētas par ,,nepareizām zināšanām”. Tā vietā jāstājas ,,pareizām zināšanām” – draudzībai, labsirdībai, mieram un priekam.

Neskatoties uz atšķirībām metodēs un filozofijā, jogai un psiholoģijai ir viens galvenais saskares punkts – tas ir cilvēks. Precīzāk – cilvēka dvēsele (vai psihe).  Nav svarīgi, kuru ceļu izvēlies, galvenais, lai tas ved uz virsotnēm, un sniedz kā laimi, tā arī mieru.

Ja reiz abi virzieni šobrīd pastāv viens otram līdzās, tad atliek atbildēt sev uz jautājumu, kāds zināšanu un nodarbību veids ir tuvāks sirdij katram pašam: Indijas ašrams ar tam piemītošo austrumu kolorītu vai arī rietumu stilā ieturētais psihologa kabinets. Galvenais, izvēloties savu ceļa gājumu, atcerēties par veselo saprātu.

Dalīties.

Atstāt Ziņu