arbs (The Work) ir Keitijas Bairones izveidota metode, kas cilvēkam caur savu domu iztaujāšanu palīdz atrast atbildes jeb, pareizāk sakot, iegūt mieru. Darbs ir pieejams visiem – veciem un jauniem, slimiem un veseliem, izglītotiem un neizglītotiem – visiem brīvi domājošajiem.
Mēs ciešam tikai tad, ja ticam domai, kas ir pretrunā ar to, kas ir. Kad prāts ir skaidrs, mēs vēlamies tieši to, kas pašlaik ir. Ja jūs gribat, lai realitāte nebūtu tāda, kāda tā ir, jūs tikpat labi varat pacensties kaķim iemācīt riet. Jūs varat censties vēl un vēlreiz no jauna, bet beigu beigās kaķis palūkosies uz jums un pateiks: „Ņau.” Vēlēties, lai realitāte nebūtu tāda, kāda tā ir, ir bezcerīgi.

Un tomēr, ja jūs pievērsīsiet uzmanību, – pamanīsiet, ka šādas domas parādās ap desmit reižu dienā. “Cilvēkiem jābūt labsirdīgākiem.” “Bērniem vajadzētu labi uzvesties.” “Manam vīram (vai sievai) ir man jāpiekrīt.” “Man vajadzētu būt slaidākai (vai skaistākai vai veiksmīgākai).” Tādas domas pauž vēlmi, lai realitāte būtu cita. Ja jums šķiet, ka tas skan skumji, jums ir taisnība.

Visu stresu, ko mēs izjūtam, izraisa pretošanās tam, kas patiesībā ir. Jauniesācēji Darbā bieži man saka: “Bet pārstāt apstrīdēt realitāti nozīmētu bezspēku. Ja es vienkārši pieņemšu realitāti tādu, kāda tā ir, es kļūšu pasīvs. Es varu zaudēt vēlmi darboties”. Es visiem atbildu ar pretjautājumu: “Vai jūs patiešām varat zināt, ka tā ir taisnība?” Kas dod jums vairāk spēka? – doma “Kaut es nebūtu pazaudējis savu darbu” vai “Es pazaudēju darbu, ko es tagad varu darīt”? Darbs atklāj – tam, kam, mūsuprāt, nevajadzēja notikt, patiesībā bija jānotiek. Tam vajadzēja atgadīties, jo tas jau ir noticis, un nekādas domas pasaulē nespēj to vairs mainīt.

Tas nenozīmē, ka mēs uz to pieveram acis vai atzīstam to par labu. Tas vienkārši nozīmē, ka jūs uztverat notiekošo bez pretošanās un apjukuma, ko izraisa iekšējā cīņa. Neviens nevēlas, lai viņu bērni slimotu, neviens nevēlas iekļūt autokatastrofā. Bet, kad tas notiek, kā gan var palīdzēt jūsu domu pretošanās tam, kas jau ir noticis? Mēs zinām, ka tas ne pie kā nenovedīs, un tomēr turpinām to darīt, jo nezinām, kā apstāties. Es mīlu to, kas ir ne tādēļ, ka esmu garīgs cilvēks, bet gan tāpēc, ka man ir sāpīgi apstrīdēt realitāti. Mēs varam sajust, ka realitāte ir laba tāda, kāda tā ir, jau tāpēc vien, ka tad, kad apstrīdam to, mēs izjūtam spriedzi un vilšanos.

Mēs nejūtamies dabiski, neizjūtam dvēseles līdzsvaru. Bet, kad pārstājam pretoties realitātei, darbības pārstāj būt sarežģītas, tās ir elastīgas, labestīgas, un tām nepiemīt bailes.

Nodarboties ar savām lietām
Es vispār redzu tikai trīs lietu veidus: manu, jūsu un Dieva. (Man vārds Dievs nozīmē – „realitāte‟. Realitāte ir Dievs, jo tā valda. Visu, kas ir ārpus manas kontroles, ārpus jūsu kontroles, un vispār nav pakļauts jebkādai kontrolei,– es saucu par Dieva lietām).

Lielākā daļa mūsu stresa ir rezultāts tam, ka mēs domās nodarbojamies nevis ar savām, bet gan citu lietām.

Ja jūs dzīvojat savu dzīvi, un arī es domās dzīvoju jūsu dzīvi, – kas gan tad dzīvo manējo? Mēs abi esam tur. Domās nodarbojoties ar jūsu lietām, es nespēju pievērsties savai dzīvei. Esmu atdalīta pati no sevis un vēl brīnos, kāpēc man dzīvē neveicas.

Domāt, ka es zinu, kas ir labāk kādam citam, nozīmē nenodarboties ar savām lietām. Pat mīlestības vārdā, tā ir tīra augstprātība, un rezultātā rodas spriedze, nemiers un bailes. Vai es zinu, kas ir pareizi man? Lūk, tā ir mana vienīgā lieta. Ļaujiet man pastrādāt pie tā, pirms es sāku risināt jūsu vietā jūsu problēmas.

Ja jūs sapratīsiet šos trīs lietu veidus tik labi, lai nodarbotos tikai ar savām lietām, jūs pat iedomāties nevarat, cik ļoti tas atvieglos jūsu dzīvi. Nākamajā reizē, kad jūs sajutīsiet stresu vai diskomfortu, pajautājiet sev, ar kā lietām jūs domās nodarbojaties. Un, iespējams, jūs sāksiet smieties! Šis jautājums var novest jūs atpakaļ pie sevis. Varbūt jūs atklāsiet, ka nekad neesat bijuši klāt savā dzīvē, ka visu savu dzīvi esat dzīvojuši domās, nodarbojoties ar citu cilvēku lietām. Jau tas, ka jūs vienkārši atskārtīsiet, ka esat aizņemti ar citu lietām, var jūs atvest atpakaļ pie jūsu brīnišķās būtības.

Un, ja jūs mazliet pavingrināsieties tajā, iespējams, jūs pamanīsiet, ka ar jūsu lietām arī nav jānodarbojas un ka dzīve lieliski plūst pati.  

Sastapt savas domas ar izpratni
Doma ir nekaitīga, kamēr mēs tai neticam. Ne jau pašas domas izraisa ciešanas, bet gan mūsu pieķeršanās tām. Pieķerties domai – tas nozīmē, nejautājot noticēt, ka tā ir taisnība. Pārliecība – tā ir doma, kurai mēs esam piesaistīti ilgu laiku, dažreiz gadiem ilgi.

Domas ir kā vējš vai koku lapas vai pilošas lietus lāses. Tās parādās vienkārši tāpat, un, ar izpētes palīdzību, mēs varam ar tām sadraudzēties. Vai jūs strīdētos ar lietus lāsi? Lietus lāsēs nav nekā personīga, nedz arī domās.

Kad pirmo reizi jūs sastapsiet nepatīkamu koncepciju ar izpratni, nākamreiz, kad tā parādīsies, tā var šķist pat interesanta. Tas, kas agrāk likās kā murgs, tagad vienkārši ir interesanti. Nākamajā reizē, kad tas parādās, tas var izlikties pat smieklīgi. Un citreiz jūs pat varat to nepamanīt. Tas ir mīlestības spēks pret to, kas ir.

Izlikt domas uz papīra
Pirmais solis Darbā ir pierakstīt jūsu spriedumus par kādu stresa situāciju jūsu dzīvē, pagātnē, tagadnē vai nākotnē – par cilvēku, kas jums nepatīk vai kādu situāciju, kad kāds izraisa dusmas, biedē vai sarūgtina jūs. (Izmantojiet tukšu papīra lapu, vai dodieties uz saiti www.thework.com/latviesu – uz sadaļu “Darbs”, kur jūs varēsiet lejupielādēt un izdrukāt darba lapu “Nosodi savu tuvāko”).

Gadiem ilgi mēs esam mācīti nenosodīt citus, bet palūkosimies patiesībai acīs – mēs to nemitīgi turpinām darīt. Patiesībā nosodošas domas nepārstāj riņķot mūsu galvās. Ar Darba starpniecību mēs beidzot ļaujam šīm domām izteikties, pat izkliegties uz papīra. Mēs varam atklāt, ka pat visnepatīkamākās domas var uzņemt ar absolūtu mīlestību.

Daži “keitijismi” jeb Keitijas Bairones atziņas:  

• Kad jūs strīdaties ar realitāti, jūs zaudējat – vienmēr.
• Personības nejūt mīlestību – tās kaut ko grib. 
• Neizliecieties, ka esat apsteiguši savu attīstību.
• Jūs vai nu ticat tam, ko domājat, vai izzināt to. Citu variantu nav.
• Vissliktākais, kas jebkad ir noticis – tā ir neizzināta doma. 
• Ja es domāju, ka jūs esat mana problēma, es esmu neprātīga.
• Es neatlaižu savas koncepcijas – es sastopos ar tām izpētē. Tad tās atlaiž mani. 
• Jūs pilnībā aizejat no realitātes, kad domājat, ka ir pamatots iemesls ciešanām.
• Realitāte vienmēr ir labestīgāka nekā stāsts, kuru mēs par to stāstām.
• Esmu pilnīgi pārliecināta, ka visa pasaule mani mīl. Es vienkārši negaidu, ka tie jau to ir apzinājušies.
• Fiziskas problēmas nepastāv – tikai garīgas. 
• Realitāte ir Dievs, jo tā valda.
• Kā lai es zinu, ka man nav vajadzīgs tas, ko es gribu? Man taču tā nav. 
• Piedot – nozīmē saprast, ka tas, ko jūs uzskatījāt par notikušu, patiesībā – nenotika. 
• Pateicība – tas ir tas, kas mēs esam bez mūsu stāsta. 

Vairāk par Keitijas Bairones pašizziņas metodi „Darbs” var uzzināt arī mājaslapā latviešu valodā: http://www.thework.com/latviesu, kā arī pie viņas skolnieces,  Dr. Bella Kit no Izraēlas (krieviski runājoša sertificētā fasilitātore) apgūt padziļināti šo metodi.

Nākamās apmācības Rīgā 25.-26.oktobrī
Teorija, padziļinātais darbs, praktiskie treniņi, metodes efektīvie paņēmieni, darbs grupās.   

KAD: 25.-26.10. plkst. 10.00 -18.00  
        reģistrācija 25.oktobrī no plkst. 9.30

KUR: Rīgas Avotu pamatskolas zālē, Avotu iela 44 (Avotuskola.lv)

PIETEIKŠANĀS: līdz 24.oktobrim, rakstot uz gaismaslaiva@gmail.com vai zvanot pa tālruni 29577669    

VADA: Dr. Bella Kit, Keitijas Bairones skolniece no Izraēlas

DARBA VALODA: krievu valoda

DALĪBAS MAKSA: 90 eiro par abām dienām

Tikšanās ar Dr. Bella Kit

Ceturtdien, 23.oktobrī no plkst.18.00 -~20.30 
Piektdiena, 24.oktobrī no plkst.15.00- ~17.30

Rīgas Avotu pamatskolas zālē, Avotu iela 44 

Ieeja – ziedojums

Atsauksme
Anitra: ne jau viss, ko "rada" mans prāts ir realitāte
Strādājot ar Bairones Keitijas metodi, sāc vērot sevi, savas domas un šādi strādājot ar sevi, saproti, ka prāts rada daudzas problēmas. Ne jau viss, ko mans prāts "rada" ir realitāte, bet mēs bieži tam pieķeramies un tas jau sāk traucēt mums dzīvot – veidot labas, veselīgas attiecības ar ģimenes locekļiem, darba kolēģiem vai ar jebkuru svešinieku.

Ar šo metodi var strādāt ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar situācijām, kuras traucē justies harmoniski.

Šī metode ļauj pašam iepazīt sevi un, protams, bieži tas nav patīkami – redzēt, ka es neesmu nemaz tik "balta un pūkaina" kā man likās. Un labāk iepazīstot sevi, es labāk izprotu savu bērnu, vīra un jebkura cilvēka rīcību.

Šo metodi es ieteiktu drosmīgiem, apņēmīgiem  un laimīgiem cilvēkiem vai kuri vēlas tādi būt.