Vārda dienu svin: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Kur slēpjas laime? Dārzā!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

espējams, bērnībā rauci degunu par mammas puķu un zemeņu dobēm un biešu ravēšana tev bija tīrās mokas, taču nu sajūti arvien lielāku vēlmi iegremdēt pirkstus melnajā zemē. Izplānot un gatavot dobes, vērot, kā pašas sētās sēkliņas pārtop par dillēm, gurķiem, burkāniem un citiem gardumiem. Mieloties pašas audzētām ogām un gatavot ziemai ievārījumu krājumus. Vai tevi šī aina vilina? Tad esi atskārtusi vienu no laimīgas un piepildītas dzīves formulām! Izrādās, pat vairākos pētījumos ir pierādīts – dārza iekopšana un uzturēšana palīdz cilvēkam justies laimīgākam un apmierinātākam ar dzīvi.

Ekoterapija: depresijas ārstēšanai iesaka iekopt dārzu
Lielbritānijā pērn tika veikts plašs pētījums, ko pasūtīja žurnāls BBC  Gardeners’ World. Tajā tika secināts, ka 80% dārznieku jūtas apmierināti ar savu dzīvi (starp tiem,kam nebija sava dārza, apmierinātības rādītājs bija krietni zemāks – 67%). Turklāt –  jo vairāk laika pavada dārzā, jo laimīgāks ir cilvēks. Šo pašu sakarību apstiprināja arī iepriekš Amerikā veikts pētījums, tajā arī tika secināts, ka tie, kas nododas dārza darbiem vairāk kā piecas stundas nedēļā ir laimīgāki kā tie, kam dārziņa nav. Turklāt šis pētījums pierādīja, ka dārziņu saimniekiem ir arī labāks veselības stāvoklis.
Tas, ka ciešam kontaktam ar dabu, ir terapeitisks efekts, ir pierādīts un zināms jau sen. Gudri prāti to sauc par ekoterapiju, taču lielākoties cilvēki to vienkārši paši labi “zina” – ja nepieciešama atpūta, atslodze, miers un veselīga vide, mēs tūlīt pat lūkojamies parku, lauku, dārzu, jūras u.c. virzienā.
Ekoterapiju īpaši iesaka cilvēkiem, kas cieš no depresijas un šizofrēnijas. Interesanti, ka Lielbritānijā šobrīd uzsākts pilotprojekts, kas antidepresantu un citu zāļu vietā šo slimību pacientiem kā alternatīvu piedāvā iziet dārzkopības kursus.

Dārza labvēlīgā ietekme
Kādēļ darbošanās dārzā mūs ietekmē tik pozitīvi? Psihologi skaidro, ka dārzkopība ir viena no tām nodarbēm, kas sniedz iespēju “atslēgties” – nonākt tādā prāta stāvoklī, kurā zaudējam laika sajūtu un kurā “pazūd trokšņi” mūsu galvā, apstājas nemitīgā domu straume un mēs jūtamies dzīvi un spējam saskatīt skaisto un brīnumaino sev apkārt. Tajā pašā laikā dārzkopība sniedz arī otru prāta stāvokli – koncentrēšanos uz vienu lietu, mēs esam šajā brīdī, “šeit un tagad”, nedomājot par pagātnes vai nākotnes problēmām. Stundas vai divu stundu laikā, strādājot dārzā, cilvēks regulāri pārslēdzas no šī viena prāta stāvokļa uz otra, un tie abi sniedz relaksējošu ietekmi.

Vēl viens dārza labvēlīgais efekts ir iespēja savai darbībai iegūt taustāmus, redzamus un jūtamus rezultātus – pat, ja jāgaida nedēļas un pat mēneši, taču tu redzi, kā tavs iestādītais stāds izaug, saklupo, pārtop par krāšņu ziedu krūmu vai kā no mazas sēkliņas, jo pavasarī iebakstīji zemē, vasaras vidū un rudenī novāc burkānu ražu.

Dārzniekiem kopumā esot labāks veselības stāvoklis, jo rūpes par dārzu nozīmē regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī uzturēšanos svaigā gaisā un saulītē (D vitamīns!).
Darbošanās dārzā vecākiem cilvēkiem varot pat samazināt demences risku.

Dārziņu saimniekiem ir arī veselīgāks uzturs. Tas ir taustāmākais no dārza labumiem – pašam savi dārzeņi, augļi un ogas. Ja kādreiz savu dārzu iekopa drīzāk ekonomiskā stāvokļa dēļ (nevarēja daudz ko nopirkt un nācās pašiem audzēt, marinēt, skābēt un vārīt ziemai), tad šobrīd, kad veikalu plaukti lūst no dārzeņu un augļu pārpilnības, savs dārzs ir drīzāk garantija kvalitatīvākam un veselīgākam uzturam. Tā ir iespēja kontrolēt to, ko ēd – izvēlēties ekoloģiskas audzēšanas metodes.

Iesaisti dārza darbos arī bērnu!
Ir pierādīts, ka kontakts ar dabu uzlabo bērnu koncentrācijas spējas un kopējo labsajūtu. Dārzs nodrošina bērnam svaigu gaisu un fiziskas aktivitātes. Tikai atceries – lai viss notiek ar prieku un aizrautību, bez piespiešanas, lai bērnam jau no mazotnes veidotos pozitīva attieksme pret dārza darbiem. Palīdzot mazajos darbiņos un redzot, kā pašu spēkiem tiek izaudzēti dārzeņi, bērnā rodas izpratne par dabas procesiem. Arī bērna uzturā parādās vairāk vitamīniem bagātu dārzeņu un ogu. Reti kurš bērns spēj atteikties no ogām, kas lasītas tikko no krūma.  Un kā garšo paša izrauts burkāns, kas akas ūdenī noskalots un tiek grauzts vēl ar visiem lakstiem!

 

Domā, ja dzīvo uz pilsētas akmeņiem un tev nav lauku, kuros iekopt dārziņu, tu esi apdalīta? Nebūt nē – mūsdienās, ja vien ir vēlēšanās, balkonus, terases un pat visniecīgākās palodzes var padarīt par košām puķudobēm vai praktiskiem, ražu nesošiem mazdārziņiem! Kā?

FOTO IDEJAS
tavam puķu dārzam uz balkona
FOTO IDEJAS
mazdārziņa iekārtošanai uz balkona
PRAKTISKI PADOMI
košumdārzam uz balkona
PRAKTISKI PADOMI
mazdārziņam uz balkona
Dalīties.

Atstāt Ziņu