zīve ne vienmēr ir rožu lauks un ne visas mūsu vēlmes piepildās. Un, lai kāda tu būtu, tu nevari izpatikt visiem. Bet dzīve turpinās. Un pa vidu visām šīm dzīves raizēm un realitātei, neaizmirsti mīlēt sevi. Tā ir tava dzīve un tu viņu nodzīvosi tikai vienu reizi. Tāpēc tikai tu pati esi atbildīga par sevi un to, kā jutīsies šajā pasaulē un šajā dzīvē.
Problēma: Tev nepatīk tas, kāda tu esi
Ja tev nepatīk tas, kāda tu esi, veic izmaiņas, kas nepieciešamas, lai tu kļūtu par personu, kāda vēlies būt. Tas ir tieši tik vienkārši kā izklausās. Iemācies ko jaunu, izmēģini ko jaunu, dzīvo savādāk, un tu redzēsi arī izmaiņas sevī.
Problēma: Viņa izskatās daudz labāk
Jā, varbūt viņa ir ļoti jauka, bet arī tu tāda esi. Pieņem savus trūkumus un esi lepna par savām stiprajām pusēm. Mīli sevi, jo nav uz pasaules vairs nevienas tādas kā tu!
Problēma: Problēmas ar draugiem
Tu nevari pildīt draudzenes pienākumus, ja netiec galā pati ar sevi. Kāpēc mums vajadzīgi draugi? Tāpēc, ka viņi mūs atbalsta un sniedz beznosacījuma mīlestību. Pirmkārt, esi pati sev vislabākais draugs. Ieklausies sevī ikreiz, kad gadās kāda liksta.
Problēma: Nekas nav labi
Un kas par to? Tas nevar ilgt mūžīgi. Pieņem to, ka tas ir viens no tava dzīves ceļojuma posmiem un tas nav tā vērts, lai šo ceļojumu izbeigtu. Tev ir nepieciešams mīlēt sevi, neatkarīgi no tā, kā tev dzīvē iet. Ir brīži, kad nepieciešama tikai ticība, ka viss būs labi un tā arī notiek. Skaidri un gaiši pasaki sev, ka esi pelnījusi laimi un to iegūsi.
Problēma: Viņš nemīl mani tik ļoti, cik es viņu
Patiesībā, problēma nav tajā, ka tu viņu mīli pārāk daudz, bet tajā, ka tu pārāk maz mīli pati sevi. Mīlestība nostāda tevi aci pret aci pašai ar sevi. Nav iespējams patiesi un ar beznosacījuma mīlestību mīlēt citu, ja tu nemīli sevi.
Vineta: Mīlestība atnāk pamazām…
Es esmu no tām, kas ļoti bieži ir ar daudz ko neapmierināta. No malas it kā varbūt liekas, ka viss ir kārtībā. Izskatos sakarīgi (bet vienmēr, protams, gribas izskatīties labāk), darbs ir, puisis ir, sabiedriskā dzīve ir, bet…ļoti bieži pieķeru sevi pie domas, ka salīdzinu sevi un savu dzīvi ar citu dzīvēm, un tās citas vienmēr šķiet labākas. Un jāsaka, ka tas tiešām traucē un es to labi apzinos. Neapmierinātības dēļ bieži izlaižu kādus pasākumus, nevēlos tikties ar draugiem vai kautrējos ko darīt. Kā ar to tieku galā? Man ir savas metodes.
Esmu sapratusi, ka tiklīdz esmu saņēmusi pietiekamu pašapziņas devu un esmu atpūtusies, manas domas kardināli mainās un esmu apmierināta ar dzīvi un sevi. Secinājums? Man biežāk vajag šādus momentus un es sev tos neliedzu. Ja man labi justies liek tas, ka uzkrāsoju sarkanas lūpas, tad es to daru! Ja omas uzlabošanai gribu brīvdienu, kurā slinkoju un vakarā aizeju izklaidēties, tad es to sev atļauju! Es zinu, ka pēc tam uz kādu laiku būšu uzņēmusi nepieciešamo pašapziņas devu, kas man ļaus mīlēt sevi un redzēt savu dzīvi daudz gaišākās krāsās.
Es saprotu, ka manas metodes ir īslaicīgas un man vēl jāiemācas sevi mīlēt vienmēr, arī tad, kad neiet tā kā vēlos, arī tad, kad nejūtos īpaši labi. Un, es zinu, ka man izdosies, jo es apzinos, ka man to vajag un, pats svarīgākais, ka es to gribu! Attiecības taču nav vienkārša lieta un kur nu vēl attiecības pašai ar sevi. Mīlestība atnāk pamazām…
