Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Brīvprātīgo darbs – sirds un prāta muskuļu treniņš

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Šogad visa pasaule atzīmē Mātes Terēzes simto jubileju. Uz Zemes nav valsts, kurā cilvēki nezinātu, kas bija Māte Terēze. Viņas labā sirds un bezgalīgā mīlestība palīdzīgu roku sniedza ikvienam, kam tā bija nepieciešama, nešķirojot – nabags vai bagāts, vesels vai slims. Tiesa gan, tādu ļaužu nav daudz. Taču kaut daļēji viņas aizsākto turpina tie miljoni cilvēku, kuri brīvprātīgi dodas palīgā turp, kur tas vajadzīgs. Brīvprātīgo kustība aug augumā arī Eiropas Savienībā.

Jaunieši ir atvērti
Brīvprātīgo kustība aizsākās pirms vairāk nekā 100 gadiem Nīderlandē un ASV. Mūsdienās tā ir ļoti izplatīta, piemēram, Skandināvijas valstīs, kur aptuveni 30% iedzīvotāju darbojas kā brīvprātīgie, Vācijā – 34%, bet ASV pat vairāk nekā 50% iedzīvotāju. Latvijā šī kustība mērķtiecīgi tiek organizēta tikai no 1998.gada un par īpaši izplatītu to diez vai var saukt. Tomēr pēc iestāšanās Eiropas Savienībā situācija krietni vien mainījusies, un nu galvenokārt jaunieši ir tie, kuri izvēlas kļūt par brīvprātīgajiem un aizvien biežāk dodas uz dažādām pasaules valstīm. Brīvprātīgo darbā var piedalīties 18-30 gadus veci jaunieši uz laiku no 2 līdz 12 mēnešiem. Grupu darbā kopējais brīvprātīgo skaits var būt līdz 100 cilvēkiem un minimālais šāda darba ilgums ir 2 nedēļas.

“Es nesen biju Turcijā, bet augusta beigās jau dodos uz Sardīniju,” teic Aija Krodere. Brīvprātīgā darbā viņa saredz ne vien iespēju kādam palīdzēt, bet arī iepazīt citas tautas un to kultūru, gūt jaunus draugus un zināšanas. Aija atzīst, ka kļūt par brīvprātīgo nav bijis gluži viņas dzīves sapnis, drīzāk gan dažādu sakritību virkne, jo pirms iesaistīšanās viņa par brīvprātīgo darbu neko nav zinājusi.

A.Krodere: “Tas, kā viss noritēja, bija likumsakarīgi un ātri. Ir lēmumi, kurus dzīvē pieņem šauboties un apsverot par un pret un ir lēmumi, kurus pēkšņi ir tik viegli pieņemt, jo pilnīgi viss darbojas kā pa sliedīti. Pilnīgi viss. Man arī tā bija. Izjuka attiecības, tikko biju ieguvusi fotogrāfa izglītību. Taču sākās krīze, un bija skaidrs, ka darbu ātri neatradīšu. Un, iespējams, arī vēlāk ne. Apkārtējā nospiedošā atmosfēra sabiedrībā, tas tipiskais latviešu kolektīvais nīgrums bija sabiezējis neticamos apmēros. Gribējās izvēdināt galvu un darīt kaut ko noderīgu. Kaut ko jēgpilnu. Un tad es ieraudziju vienā interneta komūnā sludinājumu par iespēju braukt kā “brīvprātīgajam” uz Turciju. Tūlīt sazinājos ar organizatoriem. Burtiski pēc dažām dienām mani apstiprināja. Un viss. Tas bija pilnīgi bez aizķeršanās.”

Jauniete atzīst, ka grūtākais aizbraucot bijis psiholoģiski “nolobīt” to ērto čaulu, kas radusies ilgstoši esot vienā vietā, kur viss apkārt ir drošs un pierasts un, tik pašsaprotams, ka jāpiespiežas, lai izkļūtu no komforta zonas un dotos jaunajā, nezināmajā. “Pēc šīs pieredzes varu teikt, ka tas ir ne tikai forši, bet svarīgi, ja cilvēks vispār grib dzīvē staigāt ar atvērtu “jumtiņu.” Ir jābrauc apkārt un jāgrūsta sevi ārā no ērtā dīvāna. Dzīve ir aiz loga. Un robežas ir tikai svītriņa kartē,” uzskata A.Krodere. Strādājot Turcijā galvenais bijsi darbs ar bērniem – sociāli atstumtiem, no nelabvēlīgām ģimenēm, ielu bērniem.

Brīvprātīgā darbu Aija no sirds iesaka izvēlēties visiem tiem, kas beiguši vidusskolu, apjukuši vecāku ietekmē un sabiedrības spiediena dēļ lēnām un bēdīgi dodas uz ekonomikas fakultātes pusi.

Izmantot izdevību
Eiropas Savienība brīvprātīgo darbu organizē, balstoties uz jauniešu iesaistīšanu. Īpašā neformālās izglītības programma “Jaunatne darbībā”, paredz, ka galvenais ir tas, lai jaunieši apgūtu daudz ko jaunu – vai tā būtu saskarmes kultūra, valoda vai vispārējā redzesloka paplašināšana. “Jaunatne darbībā” jauniešiem dod iespēju divus līdz divpadsmit mēnešus strādāt kādā no programmas dalībvalstīm – sniedzot atbalstu, kopjot, tīrot, asistējot, vadot, vai kā savādāk palīdzot kādai konkrētai organizācijai īstenot tās mērķus.

Arī Latvijā kāda organizācija var uzņemt brīvprātīgos no pašu zemes vai citām valstīm, organizējot pat līdz 100 cilvēku lielu brīvprātīgo grupu. Kā liecina portāla www.brivpratigais.lv datu bāze, vajadzība pēc brīvprātīgajiem ir liela – jaunatnes brīvā laika centri aicina talkā tos, kuri bērniem un jauniešiem varētu iemācīt ko lietderīgu, piemēram, fotografēt vai spēlēt ģitāru. Pansionāti vēlētos brīvprātīgos, kuri var padarīt krāsaināku veco ļaužu ikdienu, krīzes centri bērniem un sievietēm meklē palīgus, kuri palīdzētu pavisam jaunām māmiņām tikt galā ar vecāku lomu. Šie ir tikai daži no vairākiem desmitiem piedāvājumu brīvprātīgajiem, kas atrodami minētajā portālā.

Ja kādam šķiet, ka brīvprātīgi – tas nozīmē pārtikt no svaiga gaisa un ūdens, jāatzīmē, ka tā gluži nav. Jā, pati palīdzēšana nav algots darbs, par kuru saņemt naudu. Tā ir cilvēka labās gribas izpausme un vēlmes palīdzēt. Taču pieteikšanās brīvprātīgajam darbam un dalība tajā ir bez maksas. Jauniešiem, kuri izvēlas kļūt par brīvprātīgajiem, 100% apmērā tiek apmaksāti ceļa un uzturēšanās izdevumi, apdrošināšana, kā arī valodas kursi, kas nozīmē – lai kļūtu par brīvprātīgo, iepriekšējas valodas zināšanas nav obligātas. Papildus tam brīvprātīgais saņem nelielu kabatas naudu, kuras apjoms atkarīgs no valsts, kurā Eiropas ietvaros brīvprātīgais darbs notiek.

“Īpaši tiek atbalstīta jauniešu ar īpašām vajadzībām vai ierobežotām iespējām iesaistīšana programmā. Viņiem brīvprātīgā darba projekts var ilgt no 2 nedēļām līdz 12 mēnešiem. Atsevišķos gadījumos ir pieļaujama arī 16 gadus vecu jauniešu iesaistīšana,” skaidro Liene Bigača, Valsts Aģentūras “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” ES programmu daļas projektu administratore.
L.Bigača arī atgādina – pēc brīvprātīgā darba projekta beigām jaunietis saņem Jaunatnes pasi (YOUTHPASS), kas apliecina un apraksta Eiropas Brīvprātīgā darba laikā gūto mācīšanās pieredzi.

Ir arī EUROMED
Pagaidām maz apgūta, bet tomēr vilinoša ir brīvprātīgo darba kustība EUROMED Vidusjūras reģiona valstīs. Liene Bigača skaidro: “Ar Vidusjūras reģiona valstīm sadarbība bijusi vairāk citu projektu ietvaros, piemēram, apmācību un jauniešu apmaiņu projektos. Par Eiropas brīvprātīgā darba iespējām šajā reģionā jaunieši interesējas tikai laikam. Viņi vēlas zināt par iespējām nonākt Marokā, Sīrijā vai Libānā”.
Latvijā brīvprātīgo kustībai vairāk pievienojas sievietes – pērn 60% no visiem brīvprātīgajiem bijušas tieši daiļā dzimuma pārstāves. Lai gan šķiet, ka par brīvprātīgo var kļūt vienīgi jaunieši, patiesībā vecuma ierobežojuma šim darbam nav – to var darīt ikviens, ja vien patiesi to vēlas.
Varbūt der iesaistīties? Jo, kā uzsver Aija Krodere, brīvprātīgo darbs – tas ir ļoti noderīgs sirds un prāta muskulatūras supertrenniņš.

Uzziņa
Nosūtītie brīvprātīgie no Latvijas uz citām valstīm EBD projektu ietvaros
2007: 50 –  Austrija, Beļģija, Vācija, Dānija, Spānija, Somija, Francija, Lielbritānija, Grieķija, Itālija, Maķedonija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Slovākija, Turcija
2008: 74 – Austrija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Dānija, Spānija, Francija, Lielbritānija, Gruzija, Grieķija, Islande, Itālija, Lihtenšteina, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Turcija
2009: 140 – Armēnija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Somija, Francija, Lielbritānija, Gruzija, Grieķija, Īrija, Islande, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Krievija, Slovēnija, Slovākija, Turcija

Iespējas piedalīties

AEGEE Rīga
Šajā programmā pieejama informācija par Eiropas Studentu forumu – kā kļūt par biedru, kā piedalīties pasākumos:
http://www.aegee-riga.lv/main.php?bar=about⟨=en

Bērnu un jauniešu apmaiņa kultūras un izglītības jomā

Ja esi jaunāks par 25 gadiem vari izmantot šo programmu, lai organizētu beŗnu un jauneišu apmaiņu starp Baltijas un Ziemeļu valstīm. Projektā jāiesaistās vismaz divām Ziemeļu valstīm:
http://www.norden.lv/Norden_EN/Exchange_Children_Youth.htm

Jaunatne darbībā – Jaunatnes apmaiņas
Šo programmu atbalsta Eiropas Komisija. Cilvēkiem vecumā no 15-25 gadiem var organizēt apmaiņu ar jauniešiem no citām valstīm: http://www.jaunatne.gov.lv/lv/raksti_projektu/apmaias/ [LV]

Jaunatne par saprašanos
Ja interesē citu valstu kultūra, kuru gribas iepazīt, dzīvojot kādā no valstīm uz vietas, var izmantot šo programmu. Programma paredzēta jauniešiem no 15 līdz 18 gadiem. http://www.yfu.lv/programs.htm [LV]

EUROMED jeb Vidusjūras valstis: http://www.euromedp.org/ .

Par iespējām kādam brīvprātīgi palīdzēt tepat, Latvijā: www.brivpratigais.lv

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu