Kas gan vēl vairāk spēj sabojāt omu jau no paša rīta, ja ne došanās uz darbu, kas pašai nepatīk. Pārņem izmisums, bezspēcība, stress un ar katru dienu nepatika aug arvien lielāka un lielāka. Bet tanī pašā laikā, kamēr nav atrasts labāks darbs, nākas samierināties ar to, kas ir. Ko darīt, lai šādā situācijā mēs neizdzistu kā tukšas spuldzītes.
Santa: kā bija naktsmaiņa, man sākās depresija
Santa strādāja kazino un atzina, ka no sākuma darbs ir paticis. Bet, kad pienākušas naktsmaiņas, kas ilgušas 4 naktis pēc kārtas, viņai lēnām pret šo darbu ir izveidojusies dziļa nepatika, kas beigās ir novedusi pie atlūguma ieniegšanas. ”Sākumā man darbs ļoti patika, likās tāds stilīgs un kaut kas jauns. Man kā sievietei bija patīkami saņemt spēlētāju komplimentus. Bet tad pēc kāda laika man sākās veselības problēmas darba dēļ – garās naktmaiņas man bija par grūtu un veselība attiecīgi reaģēja – paaugstinājās asinspiediens, reiba galva. Vispirms man sāka riebties naktsmaiņas, tās arvien grūtāk varēju nostrādāt, tad ar laiku arī sāka riebties pats darbs. Kad vajadzēja iet uz citām maiņām, rīta vai dienas, tad bija normāli – varēja izturēt, bet kā nāca naktsmaiņas, sākās depresija – garastāvoklis sabojājās, knapi turēju līdz rītam, negribējās nākamajā dienā atkal iet uz darbu, pārņēma tāda bezcerība. Kad beidzās naktsmaiņas, bija tāds atvieglojums. Beigās neizturēju, “saslimu” un pēc kāda laika iesniedzu atlūgumu. Ja man atkal vajadzētu strādāt naktsmaiņas, es laikam sajuktu prātā. Cilvēki jau neaizdomājas, kā būtu, ja strādātu četras naktsmaiņas pēc kārtas, tā nedrīkst un nevajadzētu būt, bet manā darbā tā bija un ir.”
Linda: nevarēju izturēt garlaicību
Savukārt Linda strādāja veikalā un tāpat kā Santa atzina, ka sākums licies interesants, jo tas bija kaut kas jauns, bet, kad iepazinusi darba specifiku, tad sapratusi, ka tas nav tas, ko vēlas savā dzīve darīt. Nācies sakostiem zobiem katru dienu iet uz darbu un mēģināt izturēt darba dienu. ”Man lielāko daļu laika bija garlaicīgi, jo nenāca cilvēki un nebija, ko darīt. Centos laiku aizpildīt ar grāmatu un žurnālu lasīšanu, bet arī tas ar laiku apnika. Ar greizsirdību skatījos uz blakus veikaliem, kur meitenes diendienā sēdēja internetā, bet man bija jāsēž un, truli skatoties sienā, tukši jāskaita sekundes. Ar katru reizi man mans darbs sāka nepatikt arvien vairāk. Katru darba dienu izjutu izmisumu un iekšēju stresu, jo tā vien gaidīju brīdi, kad varēšu aizslēgt ciet veikalu un nonākt mājās, zem siltas segas, prom no visiem cilvēkiem, kuri mani jau bija sākuši kaitināt. Tāpat arī pasliktinājās manas attiecības ar priekšnieci, jo viņa juta manu negatīvo attieksmi, kuru man bija grūti noslēpt.Gala galā iesniedzu atlūgumu, jo vairs nevarēju izturēt to garlaicību, īpaši, kad bija jāstrādā 12 stundas vairākas dienas pēc kārtas. Man tas likās necilvēcīgi un krājās dusmas pret priekšnieci.”
Andris: uz darbu eju ar domu “atkal viens un tas pats”
Andris par savu darbu nesaka neko sliktu, bet atzīst, ka tas viņam nenes nekādu gandarījumu un prieku, jo nav tas, ar ko viņš gribētu savā dzīvē nodarboties: ”Es savā darbā neredzu nekādu perspektīvu.Visu laiku kaut ko dari, bet īsti nekas nemainās – notiek viens un tas pats, visu laiku pa apli. Katru dienu eju uz darbu ar domu, nu atkal tas pats – kā atkal novilkšu dienu? Pa dienas vidu domāju par to, ka kaut kas ir jāmaina, bet vakarā esmu tā izbesījies pa dienu gan no darba, gan no tā, ka atkal kārtējā diena ir izmesta vējā, ka vairāk neatliek spēka meklēt ko labāku.”
Lai atkal gribētos iet uz darbu
Psiholoģe Una Kraukle teic, ja darbs vairs nav tīkams un neko citu, izņemot riebumu, neraisa, tad ir pienācis laiks darba vietu, specifiku vai, iespējams, profesiju mainīt. “Tajā pašā laikā, mūsdienu ekonomiskajā situācijā daudzi iebildīs – ir taču labi, ja vispār ir darbs. Un arī tā ir taisnība,” viņa norāda.
Ko tad darīt, ja skaidri saproti, ka par nekādu promiešanu no patreizējās darbavietas nevar būt ne runas? Psiholoģes Unas Kraukles ieteikumus, kā rast motivāciju iet uz nemīlamu darbu un kā mainīt tās lietas, kas darbā nepatīk, lasi šeit -> Lai atkal gribētos iet uz darbu
Izdegšana un izdzīvošanas režīms
Psiholoģe Marijas Ābeltiņa norāda, ka ne tikai nemīlams, bet pat sapņu darbs var radīt izdegšanu. Ja jūti, ka spēku vairs nav, darbā viss apnicis, iespējams, pie vainas nemaz nav darbs. Varbūt tu grēko ar psihogiēnas neievērošanu? “Dažkārt mēs nogaidām līdz spēku izsīkumam, pastrādājam vēl un vēl, kamēr ir par vēlu! Kariess neatnāk vienā dienā, ja mēs neiztīrām zobus, tas rodas nedarot to ilgstoši. Tieši tāpat ar izdegšanu, tā piezogas mums, ja neatpūšamies regulāri,” skaidro Marija Ābeltiņa.
Ja strādā darbu, kas tev nepatīk un, ne tuvu nav tavs sapņu darbs, tev jānodefinē pašai priekš sevis – cik ilgi dzīvosi šādā “izdzīvošanas režīmā”. Ikvienam kādu laiku ir nācies pabūt “izdzīvošanas režīmā”, ko darīt, lai to vieglāk uztvertu un tajā neistrēgtu pārāk ilgi?
Lasi Marijas Ābeltiņas ieteikumus rakstā -> Izdegšana vai izdzīvošanas režīms
