Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Izdegšana vai izdzīvošanas režīms?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Nav slikta vai laba darba. Tā vienmēr ir unikāla kombinācija, kurā svarīgas ir gan paša cilvēka īpašības un spējas, gan darba specifika. Cilvēkus var izdedzināt nemīlēts un pat ienīsts darbs, bet tik pat labi arī sapņu profesija. Iemesls ir viens – pastāvīgs, ilgstošs stress – spriedze un slodze, kas nemazinās. Izdegšana, vienkāršiem vārdiem runājot, ir hroniska stresa sekas, kas parādās darbā – mēs kļūstam neproduktīvi, kašķīgi, aizkaitināmi, bieži slimojam, nespējam ātri izlemt un izpildīt darbus, vainojam sevi un vienīgais, ko mēs vēlamies, „lai visi mūs liek mierā!”. Tas nozīmē, ka izdegšanas riskam pakļauti absolūti visi, taču izdegšana ir vadāma, to var nepieļaut un ar to var tikt galā.

Ja jūsu darba specifika ir saistīta ar paaugstinātu spriedzi un ļoti intensīvu kontaktu ar cilvēkiem (darbs ātrajā palīdzībā, skolā, sociālajā dienestā u.c.), bet jums patīk šis darbs, tad lai neizdegtu ir svarīgi ievērot profilaktiskos paņēmienus – regulāri un pilnvērtīgi atpūsties. Tas it kā visiem zināms, bet tik daudzi no mums grēko ar psihohigiēnas neievērošanu! Dažkārt mēs nogaidām līdz spēku izsīkumam, pastrādājam vēl un vēl, kamēr ir par vēlu! Kariess neatnāk vienā dienā, ja mēs neiztīrām zobus, tas rodas nedarot to ilgstoši. Tieši tāpat ar izdegšanu, tā piezogas mums, ja neatpūšamies regulāri!

Svarīgi katru nedēļu atvēlēt pilnvērtīgai atpūtai pietiekami daudz laika un obligāti atcerēties izgulēties, pēc iespējas katru dienu! Lai atpūta būtu pilnvērtīga nepieciešams veikt aktivitātes, kas nav saistītas ar jūsu ikdienas slodzi. Ja jūs daudz domājat, daudz kontaktējaties ar cilvēkiem, pieņemiet lēmumus, tas nozīmē, ka jūsu atpūtai jābūt saistītai ar kustībām, pastaigām, dejām, peldēšanu, masāžu, aromterapiju, mūzikas baudīšanu… nekādu burtu, ciparu, intelektuālo sarunu! Ja jūs fiziski nogurstat ikdienā – darbs saistīts ar fizisko slodzi, mazi bērni, remonts – no sākuma svarīgi izgulēties un tad var meklēt saskarsmi ar draugiem, skatīties filmas, lasīt grāmatas vai “sērfot” internetā.

Savukārt, ja mēs strādājam darbu, kas mums nepatīk pēc savas būtības, tad tikai ar profilaksi nepietiks. Svarīgi atrast atbildi uz jautājumiem: kāpēc es to daru un cik ilgi es to darīšu?

Katra cilvēka dzīvē var iestāties tā saucamais „izdzīvošanas režīms”, kad apstākļi nav labvēlīgi sapņu darba meklējumiem, jo parādi, kredīti, rēķini un nepaēduši bērni negaida. Priekš mūsu organisma šī noteikti būs paaugstināta stresa situācija, tādēļ svarīgi meklēt mazos dzīves priekus un atzīmēt tos, uzslavēt sevi un atbalstīt sevi! Vēl viena atziņa, kuru esam dzirdējuši, bet aizmirstam un bieži vien nodarbojamies ar pašaustīšanu un pašžēlošanu, kas iedzen emocionālajā strupceļā! Svarīgi ir uzsist sev uz pleca vismaz trīs reizes dienā, tad ilgtermiņā tam būs milzīgs pozitīvs efekts!

Turklāt „izdzīvošanas periodā” būtiski atvēlēt kaut pašu minimālāko laiku domu noformulēšanai par to, kādu darbu patiesībā gribētos. Ja mēs to nedarīsim, ir liels risks „iestrēgt” nemīlamās profesijās uz ilgāku laiku, pat ja personīgā finansiālā krīze ir garām. Ja mēs slikti zinām ko mēs vēlamies, mums to būs ļoti grūti sasniegt.

Dažkārt cilvēki gatavi strādāt nepatīkamus darbus noteiktu laiku, lai nopelnītu naudu un iegūtu kāroto. Pazīstu cilvēkus, kuri brauc uz ārzemēm lasīt zemenes vai veikt citus rutīnas darbus, kaut pašiem patīk radošas profesijas, bet viņi vēlās nopirkt mašīnu vai sakrāt naudu pirmajai iemaksai par dzīvokli. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi katru dienu atcerēties mērķi, tad tas palīdz neizdegt. Ja cilvēks redz savu mērķi un var izmērīt dienas un naudas summas līdz tā sasniegšanai, tas motivē un sagādā prieku.

Taču cilvēks nevar pilnvērtīgi dzīvot pārāk ilgi, darot to, ko nevēlās, dzīvē obligāti jābūt attīstības periodiem – kad mēs darām to, kas mums patīk, to, kas sagādā gandarījumu. Jo darbs, kas mums nepatīk ir milzīgs stresa avots.

Ja mēs neesam „izdzīvošanas režīmā”, ja mums nav lielo sapņu, bet mēs „atsēžam”, „atstāvam” vai „atdarbojamies” savas darba stundas ar sakostiem zobiem, tad jautājums ir kas notiek ar mūsu dzīvi? Ir cilvēki, kas tā arī saka „visa mana dzīve ir pienākumu pildīšana”. Šī ir ļoti spēcīga, bet diezgan nežēlīga pret pašu cilvēku pārliecība, ko viņš vai viņa pats sev uzliek kā žņaugu.

Mana pārliecība ir, ka cilvēki ir brīvas būtnes, kuras radītas laimei un kurām dota brīvā griba un spēja varēt. Tādēļ jebkurā vecumā mums ir tiesības pārskatīt savu dzīvi un sākt darīt to, ko mēs vēlamies jebkurā brīdī. Atcerēsimies, ka profesionālajā vidē pieaugušais cilvēks mūsdienās pavada aptuveni 76 800 stundas no savas dzīves, pēc būtības trešdaļu no sava nomoda mēs noteikti veltam darbam. Tā ir ievērojama dzīves daļa. Tādēļ ir būtiski ko, kā un kur mēs darām ar savu neatkārtojamo un nebezgalīgo mūžu!

Nobeigumā dažās lietas, kas var rosināt uz pārdomām gan par izdegšanu, gan par tās profilaksi:

Kas noved pie tā, ka stress kļūst pārmērīgs?

1. Ilgstošs informācijas vakuums

2. Cenšanās pastāvīgi paveikt vairākus darbus reizē

3. Nekad nebūt “šeit un tagad” un nebaudīt mirkļus

4. Saskatīt problēmas vienmēr ārpus sevis – „visi ir vainīgi!”

5. Centieni būt prefektiem

6. Domas, ka atpūta nav svarīga

7. Ierobežojošās pārliecības: „es nemāku”, „es nevaru”, „tas nav prieks manis”, „man neizdosies” utml.

 

Kā „pieradināt” stresu?

  • Zini KAS to izsauc – kas konkrēti Tevi iztukšo, padara bēdīgu, dusmīgu? Kādi notikumi, situācijas un cilvēki?
  • Zini KAD Tev ir stress – var būt ir noteikti dzīves periodi, kad tas ir visbiežāk?
  • Zini KUR Tev ir stress  – var būt tās ir tikai noteiktas situācijas?
  • Izlemj KĀ Tu vari mazināt stresu – kas un kurš Tev dod enerģiju, prieku un iedvesmu?
  • Uzzini KUR Tu vari mazināt stresu – vislabāk ja Tev ir vismaz 10 paņēmieni kā atjaunot spēkus, līdzsvaru un prieku.

 

Ja rodas papildus jautājumi man var rakstīt uz marija.abeltina@gmail.com vai meklēt Twitter vietnē @MarijaAbeltina

Dalīties.

Atstāt Ziņu