Seksuālā ir viena no dzīves baudām. Tev ir partneris, ar kuru intīmi saprotaties bez vārdiem, iespējams, viņam pa reizei jānorāda uz to, kad, kā un kur saņemt uzmanību, ko tu vēlies. Bet, iespējams, dažādu iemeslu dēļ viņš nespēj tevi uznest baudas virsotnēs. Varbūt partnera uz laiku vai vispār nav. Tādēļ nevajag aizmirst par aizspriedumiem apvīto, dziļi intīmo, tomēr dabisko nodarbi – pašapmierināšanos.
Par to nav jārunā, ar to ir jānodarbojas!
Šobrīd informācija par un ap seksu virmo sabiedrībā, sievietes un vīrieši kļūst atklātāki, lietas vairāk sauc īstajos vārdos, nevis sarkt un mulst. Tomēr daktere Aija Tula-Rijkure norāda, ka šī informācijas pārbagātība nav nemaz tik vēlama. „Seksualitāte ir intīma lieta, par to nav pārāk plaši jārunā. Šajos jautājumos nav atrodama un dodama viena recepte visiem. Mans sauklis varētu būt, ka par to nav jārunā, ar to ir jānodarbojas.” To viņa attiecina gan uz attiecībām divatā, gan uz sevis apmierināšanu jeb masturbāciju. (To sauc arī par onanēšanu, lai gan ilgu laiku šis vārds tika attiecināts tikai uz vīriešu pašapmierināšanos, var saukt to arī par sievietes pašsamīļošanos).
Tas, ka seksuālās baudas gūšanai ne vienmēr vajadzīgs partneris, šaubas nerada, jo, lai gan oficiālas statistikas par sieviešu skaitu, kas masturbē, nav, tomēr tā ir vēsturiski dabiski veidojusies nodarbe, par spīti aizspriedumiem notiek un ir situācijas, kad to var ieteikt kā dabiska dzimumakta aizstājēju. „Nedomāju, ka masturbācija ir medicīniski definējama. Laikam seksoloģija ir vienīgā joma, kur nebūs konkrētas definīcijas un parametri par to, kas ir normāls vai loģisks.” Secīgi skaidrojot – sevis stimulēšana jeb masturbēšana noris uzsākot pirmo ķēdes reakcijas posmu – sievietēm tā ir klitora kairināšana, nākamā fāze – uzbudinājums, līdz tiek sasniegts ķēdītes maksimālais posms, piks jeb kulminācija, ko sauc par saldkaisli jeb orgasmu. Var mēģināt definēt, ka masturbācija ir klitora vai kādas anatomiskas daļas kairināšana, lai apmierinātu savu seksuālo iekāri, veicinātu uzbudinājumu līdz saldkaisles sasniegšanai. Bet es teiktu, ka ir aplami kaut ko mēģināt definēt seksā vai jautāt, cik bieži jāveic masturbācija.”
Agri vai vēlu visas sievietes masturbē
Turēt rokas uz segas, neaizskart dzimumorgānus, nedarīt to, kas sagādā patīkamas sajūtas – vai tu vari iedomāties, ka pieauguša cilvēka dzīvē tev kāds to liktu darīt? Tomēr seksualitātes iedragāšana noris bērnībā, kad mūsu vecāki liedz mums atklāt savu intīmo sajūtu pasauli, un ļoti iespējams, vēlāk tāpat izturamies pret saviem bērniem. Daktere Tula – Rijkure norāda, ka vecākiem, kas pamana, ka bērns sevi apmierina, vajadzētu mācēt neaizrādīt, bet izlavīties no telpas. Tomēr – ir svarīgi, lai seksuālā audzināšana ģimenē tiktu veikta, jo seksualitātes apmierināšana tomēr ir organisma attīstības sastāvdaļa no pašiem pirmsākumiem. „Visi mazi bērni masturbē – tā ir normāla parādība. Mācību grāmatās tas nav jārāda, bet ja meitenei ir patīkami pieskarties saviem dzimumorgāniem, tad vienīgi varētu norādīt, ka jābūt tīrām rokām. Ķermenis ir dabisks, skaists, drīkstam atļauties pieskarties jebkur, tikai jāatceras higiēnas prasības. Kā pieskaroties sejai, tā arī makstij, saskarsmei jābūt tīrai. Cita lieta ir, kad vecāki uz to pamudina. Maksimāli pievērst uzmanību masturbācijai, tāpat kā seksam, nav nepieciešams.” Aija Tula-Rijkure vairākkārt uzsver, ka pašapmierināšanās ir intīma lieta.
„Seksualitātes iedragāšana noris bērnībā,
kad vecāki liedz mums atklāt savu intīmo sajūtu pasauli,
un, ļoti iespējams,
vēlāk tāpat izturamies pret saviem bērniem.”
„Tomēr tām sievietēm, kas griežas pie manis seksoloģiskas dabas jautājumos, tādu jautājumu uzdodu vienmēr (nav teikts, ka pirmajā konsultācijā). Ja sieviete nekad nav masturbējusi, tad vai nu viņai ļoti ir laimējies privātajā dzīvē vai arī kaut kas ar viņu nav kārtībā. Katra sieviete agri vai vēlu, jaunākos vai vecākos gados masturbē. Tai nav jābūt kā obligātai ikdienas nodarbei, bet ir dažādas situācijas dzīvē, kad masturbācija var aizstāt klasisko dzimumaktu.”
Kad vīrietis jūrā… atklāj sev palīglīdzekļus
Šobrīd var pārfrāzēt – kad vīrietis peļņā ārzemēs. Jo iemesls situācijai, kad sieviete paliek bez partnera tiešām bieži ir saistīts ar darbu. „Varbūt vīrietis ir naktsmaiņā, varbūt devies jūrā vai strādāt ārzemēs. Vispār es vēlētos pateikt, ja jūs gribat saglabāt savas partnerattiecības, laulību, draudzību, tad nevajadzētu ilgstoši braukt projām. Abiem ir jārēķinās, ka pa šo laiku var uzrasties citi partneri. Tas kļūst nepieciešams tīri fizioloģiski. Varbūt skaļi viens otram neteiks, bet visbiežāk tā notiek un skumji, ka pēc tam laulības izjūk.” Tātad šādā situācijā var izmantot masturbāciju.
Bet indikācijas, kurām obligāti parakstīt pašapmierināšanos, nav.
Tā var palīdzēt vieglāk sasniegt orgasmu dzimumattiecībās, jo ļauj iepazīt savas seksuālās vēlmes. „Masturbēt var jebkurā brīdī, kad sieviete to vēlas, no kaut kā ir ļoti sakārdinājusies, uzbudinājusies. Var kairināt klitoru ar pirkstu vai vairākiem, kādu priekšmetu, var izmantot vibratoru, stimulatoru. Arī vibratora izmantošana skaitās masturbācija ar priekšmeta palīdzību. Ar to var kairināt klitoru, maksts sieniņas un izpildīt visu dzimumaktu. Ja sievietei šķiet, ka viņai drīkst pieskarties tikai vīrietis, nevis kāds svešķermenis, tad arī tas ir normāli un fizioloģiski pareizi, ka viņa tiecas pēc vīrieša pieskāriena intīmajai vietai. Vibrators ir kaut kas ļoti mākslīgs. Aizliegumi to izmantot – infekcija, maksts sausums, kad var saskrāpēt gļotādu, ievest infekciju tālāk. Gļotādām jābūt veselām. Citu iebildumu nebūtu. Sievietei diezgan labi jāpārzina sava anatomija. Diemžēl pārliecinos, ka daudzas sievietes, kas nāk ar seksuālām problēmām, īpaši vaginismu, nepārzina anatomiju. Maksti iztēlojas pilnīgi dažādu, ne tādu kā realitātē. Šīs izpratnes dēļ var rasties problēmas.
Sieviete pati jūt, ko vēlas un kas viņai vajadzīgs – dziļāks, seklāks pieskāriens. (Vīrietis to nejūt, tāpēc sievietei jāliek manīt ar savām kustībām, norādot ritmu.) Tomēr tā ir zināma piepūle no sievietes puses, jo it kā notiek divpusēja funkcija – viņa ir masturbācijas izpildītāja un baudītāja vienlaikus. Sekss ir paredzēts tā, ka sniedzam baudu viens otram, nevis sev. No šī viedokļa masturbācija nav dabisks process.”
Daktere Tula- Rijkure piemin, pieprasījums pēc vibratoriem varētu būt lielāks. „Ir pārsteidzoši, kad sākot stāstīt, atklājas varianti, kad sievietes izvēlas, ka vīrietis ir kā izpildītājs viņu attiecībās ar stimulatoru. Pašlaik stresainā dzīvesveida, nepareizā uztura un datora, mobilo telefonu starojuma dēļ vīriešiem bieži ir erekcijas problēmas. Tad skaidrs, ka būtu jānāk vīrietim, jo palīdzēt var, ir taču tabletes. Tā kā pa kluso vai atklāti mājās vibrators varētu būt daudzām sievietēm. Es gan cenšos katrā pacientē vairot dabiski to seksualitāti, nevis mākslīgi radīt jautājumus.”
Nekaunies, bet atklājies. Sev!
Sevis apmierināšana ir personiska lieta, kurai nav vietas lielīgās kompāniju, pat draudzeņu sarunās. „Dabiski, ja sieviete kautrējas to ar kādu apspriest, par to nav jārunā. Bet viņai nevajadzētu kautrēties pašai no sevis vai nosodīt. Pat ja ir izvēlējusies speciālistu, kam uzticēties, sākumā var būt neērti par to runāt. Jo seksoloģijā izteikti izpaužas tas, ka cilvēka organisms ir bioloģiska vienotne, ķēdīte.”
Interese par pašapmierināšanos rodas līdz ar pirmajiem seksuālajiem impulsiem, pirmajām mēnešreizēm. „Nereti tūliņ pēc dzemdībām sieviete izjūt pastiprinātu vēlmi, jo ir sajūta, ka dzemde kontrahējas un tas ir līdzīgi kā notiek dzimumakta laikā vai pēc tā. Sievietei rodas vēlme apmierināt šo muskulatūras saraušanās sajūtu. Bet ar seksu nedrīkst nodarboties 6-8 nedēļas pēc dzemdībām. Tad sieviete var droši nodarboties ar masturbāciju. Ja ir kāda slimība, infekcijas saslimšana, var izmantot pašapmierināšanos.” Par masturbācijas paveidu uzskatāms arī petings, jeb situācija, kad partneris kairina kādu no kņudinošajām vietām ķermenī. Šis veids būtu iesakāms jauniešiem – kā seksa aizstāšana. Vai situācijā, kad ir bailes no grūtniecības.
Lai nekļūst par atkarību
„Ja attiecībās vispār nav seksuālā apmierinājuma, gribētu teikt, ka nav atrasts tas īstais, vienīgais. Meklējot starp vairākiem to šķietamo apmierinājumu, līdzēts nebūs, tad ir jāatsakās no visiem un jāpamana īstais. Iespējams, pašā sākumā kaut kas nav pareizi sācies seksuālajā dzīvē. Par daudz masturbēt ir tad, ja tā kļūst par apsēstu tieksmi, ir vēlme to darīt no rīta līdz vakaram. Šajā gadījumā jāmeklē, vai nav kāda psihiska patoloģija, neiroze, satraukuma iemesls, arī bada sajūta var būt iemesls. Vīriešiem bieži vien pārlieka tieksme ir tad, ja ir kāds iekaisums. Sievietēm attiecīgi varbūt ir kāda ginekoloģiska saslimšana, dzemdes mioma vai dzemdes noslīdējums.”
Daktere Aija Tula – Rijkure raksturo nebeidzamu riņķa danci, kad masturbēšana kļūst par atkarīgu nodarbi: „Pēc masturbācijas vajadzētu būt atelpas momentam, fāzei, kad sieviete jūtas labi, apmierināta, bet iztukšota, atbrīvota, relaksējusies, ja šādas sajūtas nav, viņa mēģina to darīt vēl un vēl. Šis apstāklis, ka sievietei pašai jāpanāk gan asins pieplūdums, gan atelpa, padara šo procesu grūtāku. Ja to dara kāds cits, tad kulmināciju ir vieglāk sasniegt, jo sieviete atrodas relaksētā stāvoklī. Pati veicot masturbāciju, bieži vien jūtas piekususi. Nespēj relaksēties un vēl vairāk grib masturbēt. Šajā aktā iesaistās ne tikai dzimumorgānu muskulatūra, bet pilnīgi viss, arī kuņģis, zarnas. Ja ir sirds asinsvadu problēmas, tad var rasties nepatīkamas sajūtas šīs pārpūles rezultātā. Visam ir jābūt ar mēru, un šis process nebūtu ieteicams regulāri kā treniņš dzimumorgāniem. Parasti tas nenotiek katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Tas atkarīgs no mūsu bioritmiem, hormonālajām svārstībām.”
„Dabiski, ja sieviete kautrējas to ar kādu apspriest,
PAR TO NAV JĀRUNĀ.
Bet viņai nevajadzētu kautrēties pašai no sevis vai nosodīt.”
Varbūt sievietei pastāv pieskārienu problēmas – nepatīk, kad cits pieskaras, glāsta. „Var noskaidrot, cik sievietei ir patīkami, kad viņa sev pieskaras ar dušas strūklu. Nepieskaras sev tieši ar pirkstiem, vai sūkļa palīdzību, bet pa vidu ir ūdens, un tad kādreiz seansos lūdzu atcerēties, kādas ir sajūtas par šo ūdens pieskaršanās brīdi. Ūdens pieskāriens pieskaras visur ķermenim, un izrādās, ka šo sajūtu parasti ļoti labi atpazīst.”
Atklāt mīļotajam – aizvainojoši vai pikanti?
Tā ir tava izvēle stāstīt un rādīt savam vīrietim vai nē. Visticamāk viņš aizdomājas līdz tam, ka dažkārt tu sevi iepriecini. Pamatā šai intīmajai atklātībai iespējami divi varianti – viņš jutīsies aizvainots, jo domās, ka ar viņu nepietiek, viņš nav pietiekami labs un spējīgs, vai – viņš priecāsies, ka tu zini, ko gribi, esi seksuāli aktīva, pazīsti savas ķermeniskās izjūtas un atsevišķos gadījumos uz viņu tas varētu iedarboties ļoti uzbudinoši.
„Nereti var būt patīkami, ja partneris to pamana. Tas nozīmē, ka sieviete vārdos nepasakot, liek manīt, ka vēlas kaut ko vai nav apmierināta. Partnerim vajadzētu būt atjautīgam, seksuāli reaģējošam un pārņemt šo uzsākto masturbāciju, turpinot kairināt klitoru vai varbūt pāriet pie dzimumakta. Tādā veidā var atrisināt arī dažādas orgasma problēmas. Daudzas sievietes sūdzas, ka nevar sasniegt orgasmu. Saka, ka vēlas, lai priekšspēle no partnera puses būtu garāka, bet ja vīrietis to nesaprot, tad sieviete to var nodemonstrēt. Klitora kairināšana un masturbācija pati par sevi arī var būt priekšspēle.”
Masturbācija ar palīglīdzekļiem arī var būt veselīgi noderīga pāra attiecībās. „Jābūt savstarpējai atklātībai un sapratnei, lai nerastos pārpratumi, aizvainojumi. Sievietei nevar liegt šos intīmpreču veikalu piedāvājumus, taču ja tos izmanto brīdī, kad sieviete vēl nav gatava un atklāta pret sevi un savām dziļākajām vēlmēm, var sekot liela vilšanās. Neviens nevar liegt sievietei pašai izmēģināt visu, bet nedomāju, ka caur to uzreiz radīs sev. Partnerattiecībās uzticība, izrunāšanās ir ceļš uz abpusēju piepildījumu. Ja sievietei visu laiku ir bijis saprotošs partneris, tad viņa turpinās uzticēties. Vairāk būs gadījumi, kad domās, ka otrs nesapratīs un dalās divas frontes, kas abas ir nesaprastas – sievietes un vīrieši. Bet tad labāk lai domā, ka viņš mani nesapratīs nekā – viņam mani ir jāsaprot, jānolasa domas! Vajag komunicēt arī verbāli, un, kad viss noticis labi, tad to uzsvērt, pateikt. Uzticēšanās rodas pakāpeniski, caur kopīgumu. Sekss ir komunikācijas virsotne, bet ne sākums.”
Raksta autore: Inese Pokule, pārpublicēts no portāla patti.lv
