Mēdz teikt, ka vīrieši ir kā krītošas zvaigznes – te parādās, te pazūd, taču, ja runājam par īstiem draugiem – tie vienmēr paliks ar tevi. Tomēr nevar arī apgalvot, ka kādu dienu skrejošais vilciens neapstāsies un nenoenkurosimies patīkamās un harmoniskās attiecībās. Kad tas kādā negaidītā brīdī arī notiek, pēc laika katram nākas saskarties ar emocionālu jūtu kokteili, ko nes mīļotā cilvēka iepazīstināšana ar cilvēkiem, kas tevi pazīst vislabāk – saviem draugiem. Ir pozitīvi, ja jūti, ka tavs vīrietis tiek akceptēts, pieņemts un uzņemts komūnā. Taču, šķiet, gandrīz katra nedaudz aizdomājas, ja uz draugiem mīļotais cilvēks neatstāj tik patīkamu iespaidu, kā uz pašu. Komentāru par šo tēmu sniedz arī pārvērtējoša konsultante Elīna Neilande.
„Zēni grib būt noteicēji pār citiem, apliecināt savu varu un izsisties uz augšu, bet meitenes vairāk interesējas par savstarpējām attiecībām un morāles principiem.” Alans un Barbara Pīzi „Kāpēc vīrieši neklausās un sievietes neprot noparkot auto?”
Tipiskākā problēma, ar kādu šādā situācijā, manuprāt, sastopas draugi, ir grūtības nevis pieņemt pašu jaunpienācēju, bet faktu, ka to vispār jādara. Galvenokārt tāpēc, ka ar iepriekšējo draugu/draudzeni saistījušas un joprojām saista draudzīgas attiecības. Piekritīsiet, ka šī grūtība aktuāla tieši sievietēm, jo vīrieši šādos gadījumos spilgti demonstrē savas psiholoģiskās īpatnības – spēju uz lietām raudzīties lietišķi un tās risināt racionāli, ja tas vispār nepieciešams. Tikmēr sievieti vada emocijas, jo viņas prāts jau no dabas koncentrējas uz cilvēku savstarpējām attiecībām, saskaņu, mīlestību un dalīšanos savās izjūtās. Tāpēc nav grūti iedomāties, kas notiek abu šo tik atšķirīgo būtņu prātā, ieraugot, ka kādam no viņu draugiem pēkšņi uzradusies jauna otrā pusīte:
Anna: „Kooo?.. Kas tā tāda?.. Nelietis! Kā viņš tā varēja? Viņam nekas nav svēts! Nabaga Ilze… Un šitā laikam domā, ka būs viņa īstā un vienīgā? Naivule! Viņš viņu izmantos tieši tāpat kā Ilzi! Nemaz netaisos ar viņu čupoties, būšu tikai pieklājīga un viss. Kāda jēga izturēties draudzīgi, ja paies kāds laiks un viņš atkal meklēs jaunu? Un kas var zināt – varbūt tieši viņa bija tā, kas izjauca attiecības? Lai neiedomājas, ka es nodošu Ilzi!..” Patiesībā sieviete nevis nepieņem jauno draudzeni kā cilvēku, bet nespēj akceptēt faktu, ka ir nodota un pamesta viņas „ciltsmāsa”, tāpēc distancēšanās ir tāds kā psiholoģiskās aizsardzības mehānisms – pret vīrieti dusmas paust tā īsti nevar atļauties, jo viņš ir viens no draugiem, tāpēc sajūtas distancēšanās veidā tiek pārnestas pret jaunpienācēju, vienlaikus skaidri apzinoties, ka „viņa jau patiesībā ne pie kā nav vainīga..”.
Pēteris: „Mmm.. Jauna draudzene? Ieva? Skaidrs.” Īsi un konkrēti. Vīrietis automātiski akceptē jaunpienācēju, viņam nav nepieciešami paskaidrojumi vai iepriekšējo attiecību iztirzājums. Uz sievas vai draudzenes sašutumu par jauno situāciju vīrietis visticamāk atbildēs ar frāzi „Tā nav mana darīšana”. Un viņam būs pilnīga taisnība.
Laura (32): ’’Man bija trīs gadus ilgas attiecības ar vīrieti, ko ļoti mīlēju. Taču, kad mana labākā draudzene ar viņu iepazinās, pēc tam man godīgi un atklāti pateica, ka viņai viņš nepatīk. Protams, es lūdzu argumentēt, ko viņa arī darīja, sakot, ka viņš izskatās pēc cilvēka, kuram varētu patikt morāli sadomazohistiskas attiecības un, ka viņš, iespējams, man varētu ar laiku sākt darīt pāri. Es noklausījos to, ko viņa teica, bet īsti nopietni neņēmu, jo tie galu galā bija tikai viņas pieņēmumi. Turpmāk centos ar draudzeni par viņu nerunāt, lai arī viņa man jautāja un interesējās, kā mums iet. Viss mainījās pēc kāda laika, kad sākās psiholoģisks terors no viņa puses. Visu attiecību laikā, es nometu vairāk kā 10 kg, man nederēja neviena no iepriekšējām drēbēm. Beigās es atradu sevī spēku un šo vīrieti pametu, bet iemācījos turpmāk klausīties, ko saka tuvākie cilvēki, jo viņiem tomēr nav rozā brilles uz acīm, ir loģiskāka spriestspēja un izdarīt secinājumus netraucē tāda lieta, kā jūtas.’’
Andra (28): ’’Ar savu mīļoto esam kopā četrus gadus, pēc mēneša apprecēsimies. Mani draugi labi pieņem manu mīļoto, jo zina, ka es savu izvēli esmu izdarījusi, un viņi to respektē. Mans mīļotais cilvēks maniem draugiem nepatīk situācijās, kurās viņa rīcība viņiem nav pieņemama. Piemēram, mans mīļotais mēdz atpūsties un iedzert kopā ar savu platonisko draudzeni divatā. Mani draugi savās attiecībās neko tādu nepieļautu. Kopumā draugu viedoklis man ir svarīgs, kad viņi man dod padomus kā uzlabot attiecības. Ja draudzene saka, lai viltīgi izmantoju savu vīrieti, lai viņš man kaut ko nopirktu, tad to neņemu vērā.’’
Santa (27):’’Manuprāt, pieaugot un mainot prioritātes, mainās arī draugu nozīme dzīvē. Ar laiku draugi ‘izkristalizējas’ un paliek tikai tie, kas tiešām ir draugi. Man ir bijis tā, ka draugi pieņem manu otro pusīti un ir bijis, ka nepieņem. Vīrietis, ar kuru biju kopā 3,5 gadus, bija labāks par iepriekšējo pieredzi, taču ļoti tālu no ideālā vīrieša, par kādu sapņoju. Draugu nostāja bija – ja esi laimīga, tad mēs tikai priecājamies, taču apdomā labi, vai viņš ir tas, kas tev ir vajadzīgs. Nostāja ne sevišķi pozitīva, taču viņi centās respektēt manu izvēli. Viegli nebija, jo gribēju, lai mūs pieņem kā vienu veselu, man pat bija vēlme uz nopietnākiem plāniem dzīvē, attiecībā uz šo personu. Tomēr draugi nekļūdījās. Šis vīrietis, kaut arī ar pagaidām ilgāko attiecību stāžu manā dzīvē, kļuva par bijušo. Iemesli nebija draugi, taču viņi šos iemeslus paredzēja jau mūsu attiecību sākumā, kad es spītīgi iebildu un teicu, ka viņš tāds nav. Kaut arī, ja godīgi, toreiz nebiju pati par to tik ļoti pārliecināta. Tagad man ir jaunas attiecības un es ieklausos draugos. Pagaidām viss šķiet labi. Tomēr, ja viņi man teiktu, ka viņiem šis vīrietis nepatīk un argumenti būtu pamatoti, es pavisam noteikti viņos ieklausītos. Draugi redz to, ko neredzu vai negribu redzēt es pati. Protams, iebildumiem jābūt tiešām pamatotiem. Ja draugiem nepatīk tavs mīļotais cilvēks, tad tas nenozīmē, ka viņš nav īsts draugs, bieži vien ir gluži otrādi. Draugiem rūp tava laime un labsajūta un viņi tikai cenšas pasargāt no liekām sirdssāpēm. Ja tomēr savu izvēli lemsi par labu puisim, tad ir jāatrod vidusceļš un draugiem jāciena tava izvēle. Savs laiks draugiem un savs laiks mīļotajam. Ne velti ir teiciens, ka visiem labs nebūsi. Uzskatu, ka arī situācijā, kad kādam no draugiem tavs mīļotais nesimpatizē un, iespējams, bez pamatota iemesla, ir atrodams kompromiss. Taču, ja mīļotais nepatīk lielākajai daļai draugu un tuvinieku, tad noteikti ir iemesls uztraukties un izsvērt, kādēļ tā.’’
Stella (26):’’Draugi mūs pieņem lieliski, jo viņi paši, kādā ballītē, saveda mūs kopā. Kopā esam jau divus gadus un tas ir mūsu gadadienu atzīmēšanas datums. Arī pārējie draugi mūs ļoti labi pieņem, jo ir līdzīgi domājoši, un ar to mums problēmu nav. Ja man tāda situācija rastos, tad mēģinātu izrunāties un vērst par labu, jo man vispār sadzīvē un ikdienā konflikti ir sveša tēma. Viedoklis par mīļoto cilvēku man ir svarīgs tikai mirkļos, kad man to saka paši tuvākie cilvēki un tikai par tēmu, kas ir “tā vērta” jeb ir apspriežama un sagādā raizes vai rada prieku – pārsteigumu sagādāšana utt.’’
Elizabete (32):’’Draugiem pret manu otru pusi attieksme ir neitrāla, septiņu gadu laikā, kopš esam precējušies, neviens neko nav teicis. Ja tomēr izveidotos situācija, ka draugiem viņš nepatiktu tad analizētu, kas notiek. Jo, ja vienam vai pāris cilvēkiem būtu iebildumi, tad īsti vērā neņemtu. Bet, ja nospiedošajam vairākumam nepatiktu, tad sāktu pārvērtēt, vai šis cilvēks ir priekš manis īstais. Iespējams viņi redz ko tādu, ko es ar savām rozā brillēm (sākumā) nepamanu. Kā saka, ja vienam ir problēmas ar manu otro pusi, tad tas ir sīkums – vaina var būt abos. Savukārt, ja nepatīk jau lielākajai daļai, tad acīmredzot ir kāds iemesls.’’
