audzas no galvenajām problēmām ģimenes dzīvē rodas no tā, ka vīrietis un sieviete nozīmīgus dzīves jautājumus apspriež nevis līdz ģimenes dibināšanai, bet gan pēc tam, kad laulība jau noslēgta. Tas ir tāpat kā uzsākt darbu un pat nepajautāt, kāda būs alga. Un tad izrādās, ka būs jāstrādā 16 stundas un pati vēl dabūsi piemaksāt par to, ka šeit strādā. Katrs izbrīnītos. Bet tieši tas bieži vien notiek ģimenēs. Katrs ir savā prātā sabūvējis plānus, bet realitātē viss izrādās pretēji. Kā tad tā? Bet kurš tad tev to solīja, ja mēs par to nerunājām?
Attiecību kultūra paredz, ka ir virkne tēmu, kas detalizēti jāapspriež, pirms nodibinām laulību. Ja mēs runājam laikus, tad vēlāk, saskaroties ar šīm grūtībām dzīvē, mēs varam pret tām attiekties bez aizvainojuma.
14 tēmas, kuras būtu jāizrunā:
1. Cik mums varētu būt bērnu un kādā savas dzīves laikā, mēs esam gatavi viņus savā dzīvē pieņemt. Jānoskaidro, ko partneris domā par bērnu audzināšanu.
2. Kā mēs pelnīsim un kā mēs tērēsim. Parasti ģimenē vienam ir vairāk ienākumu, otram mazāk, un ir svarīgi saprast, kā mēs pret šo līdzsvara neesamību katrs attiecamies.
3. Kā mēs vadīsim saimniecību. Nevajag domāt, ka sadzīve mūs apies. No vienas puses – vajadzētu vienoties par pienākumu sadali. No otras – un tas ir ļoti svarīgi – jāvienojas, ka tad, ja otram parādīsies brītiņš brīva laika, viņš labprāt atbalstīs partneri, palīdzot mājas darbos.
4. Vai mēs pilnā mērā zinām par otra cilvēka slimībām, – kā fiziskām, tā psihiskām īpatnībām. Ir jārēķinās, ka komplektā ar cerībām uz laimi nāk arī dažādas problēmas, pienākumi, rūpes un satraukumi.
5. Ir jāsaprot un jātiek skaidrībā vai mūsu partneris ir pietiekoši maigs un mīlošs tajā veidā, kā mēs to sagaidām. Katram jau ir sava izpratne par to, kas ir labas attiecības, kas ir mīlestība…
Ģimene ir vieta, kas radīta mūsu emocionālo vajadzību apmierināšanai. Ja ģimene nenodrošina emocionālo barību, nākas to meklēt citā vietā, un, to arī tur atrod, kas rezultātā sagrauj attiecības.
6. Vai mēs spējas runāt par dzimumattiecībām un ar to saistītas vajadzības?
7. Ko partneris domā par mājas dzīvi, iekārtojumu. Vai viņš, piemēram, pieļauj televizoru guļamistabā? Vai viņš vispār skatās TV? Tas attiecas arī uz citām tehniskām lietām. It kā smieklīgs jautājums, taču arī tie ir dzīves sīkumi, ar ko nāksies saskarties uzsākot kopīgu dzīvi, un labāk, lai tu zini, ar ko tev jārēķinās.
8. Vai mēs kopīgi varam apspriest kādas jaunas idejas. Jebkura persona attīstās un maina attieksmi pret pasauli. Dažkārt mums prātā ienāk kādas gan gudras, gan ne tik gudras domas. Vai mēs esam gatavi, ka mūsu partneris var mainīties un saprast viens otru?
9. Vai mums ir vienota izpratne ticības un garīgo vajadzību sfērā? Ja tajā ir atšķirības, vai mēs saprotam viens otru?
10. Mums jātiek skaidrībā par to, vai mēs cienām sava partnera apkārtni un draugus. Kā mēs pret to izturamies. Mēs ģimeni neveidojam tikai ar vienu cilvēku, mēs sevī uzņemam visu šī cilvēk pasauli – viņa sapņus, plānus, uzvaras, zaudējumus, viņa pagātni un tagadni, kā arī viņa draugus.
11. Attiecības ar vecākiem. Kā uzturēsiet šīs attiecības un kā par viņiem rūpēsieties? Vajag saprast, kādu daļu sava partnera sirdī ieņemam mēs, un cienīt arī pārējs, kas tur atrodas. Visi tie, kas tur atrodas, tur arī paliek.
12. Vai ir kas tāds, kas kaitina partneri? Ja kaut kas nepatika pirms kāzām, pēc tam nepatiks vēl vairāk un sāks kaitināt. Jāsaprot, kā dzīvo, uzvedas un kāds ir tavs partneris.
Attiecību sākumā valda milzīgs saspringums, kas deformē reālo situāciju. Vīrietis gludina savas bikses, nopērk jaunas zeķes, apmeklē frizieri, dāvina ziedus. Sieviete uzplaukst līdz nepazīšanai. Kārtējās tikšanās noslēgumā abi atviegloti nopūšas, ka otrs nav pamanījis to, ko gribēts noslēpt. Taču pēc tam izrādās, ka tā bija vienīgā reize, kad viņš ieslēdza gludekli utt.
13. Vajag padomāt par to, vai ir kas tāds, no kā partneris arī laulības dzīvē nevarēs atteikties. Mēs varam zvērēt mūžīgu mīlestību un uzticību, taču realitātē cilvēki ir spējīgi atteikties no pavisam niecīgas savu ieradumu un plānu daļas.
14. Jāpārrunā tas, kā mēs katrs saprotam savus ģimenes dzīves pienākumus, un vai mēs ticam, ka mūsu ģimene izturēs visus likteņa pavērsienus, visas grūtības, visus pārdzīvojumus.
Ja laikus par šiem jautājumiem ir runāts, mēs saprotam, – nu, re, šī krīze ir klāt, – mierīgi varam turpināt dzīvot. Tas ir tieši tāpat kā ar lietussargu – lietu tas principā novērst nevar, taču iespēju robežās būsim par sevi parūpējušies.
Raksta veidošanā izmantotie materiāli no krievu rakstnieka un vairāk nekā 30 grāmatu – pētījumu par cilvēka dvēseli, dzīves mērķu meklējumiem, tās aicinājumiem, laimi, mīlestību un cildenām attiecībām autora Vjačeslava Oļegoviča Ruzova lekcijas.
