Pirms kāda laika SievietesPasaule.lv padomu sadaļā sirdi izkratīja mūsu lasītāja Madara. Problēma saistīta ar vīramāti, kura savam dēlam pieķērusies tik stipri, ka zvana vairākas reizes dienā un jaucas pāra privātajās attiecībās. Par šo tēmu- vīramātēm un attiecībām ar viņām – izvērtās vesela diskusija. Daļa lasītāju dod Madarai padomu- sadraudzēties ar vīramāti, citas mudina atklāti ar viņu izrunāties. Nolēmām pavaicāt viedokli arī psiholoģei Marijai Ābeltiņai.
Madara: Kā man runāt ar manu vīrieti par viņa mammas zvanīšanos trīs reizes dienā. Viņa diemžēl nejūt robežas, kad par daudz ir par daudz…Viņa tādā veidā neciena mūsu privāto dzīvi. Vienreiz nedēļā piezvanīt un apjautāties, kā iet, tas ir labi, izpalīdzēt. Bet šobrīd viņa dēlā ir vienkārši iekrampējusies un izturas pret viņu kā pret mīļoto vīrieti…Viņš nevēlas sarūgtināt mammu kaut ko sakot viņai, taču tā saspringtā gaisotne, ko viņa rada, neievērojot robežas un normu..tas bojā mūsu attiecības. Kā lai atrisina šo situāciju?
Atbild psiholoģe MARIJA ĀBELTIŅA
Sveicināti, Madara!
Jūsu jautājums ir ļoti svarīgs un satrauc ļoti daudzas sievietes no paaudzes uz paaudzi. Neapšaubāmi, ka attiecības starp bērniem un vecākiem paliek īpašas visu mūžu. Taču svarīgi, lai tās piedzīvotu kardinālas pārmaiņas līdz ar bērnu pieaugšanu. Bērniem ir jāatdalās no vecākiem. Tas ir sāpīgs process, kurā vecāki parasti nemaz nav ieinteresēti un mēģina savus bērnus (gan dēlus, gan meitas) noturēt visu mūžu. Taču atdalīšanās no mātes ietekmes ikdienas dzīvē ir pašu izaugušo bērnu uzdevums, šajā gadījumā, Jūsu vīra, un to nevar paveikt neviens cits viņa vietā.
Ja runā par zvanīšanos trīs reizes dienā, tad ir cilvēki, kuri vienkārši nesaprot robežas un viņus laipni ar tām jāiepazīstina. Jo galu galā katrā ģimenē var būt savas komunikācijas tradīcijas un to salāgošana prasa laiku un atklātas sarunas. Iespējams, ka Jūsu vīramāte domā, ka, kamēr neviens nesūdzas, tikmēr viss ir kārtībā. Taču ir arī cilvēki, kuri nevēlās ievērot robežas vai arī pārkāpj tās tīšuprāt. Tas, ko Jūs varat darīt šādā gadījumā – neļaut manipulēt ar sevi. Paskaidrošu. Ļoti bieži mēs pieņemam, ka apkārtējie cilvēki tiecas pēc tā paša, kas ir svarīgs mums, piemēram, pēc harmonijas attiecībās un saticības. Taču tā nebūt nav. Cilvēki var tiekties arī pēc kontroles un varas, kā arī konfliktēt mūžīgi, ja tas viņiem ir izdevīgi. Cilvēki, kas ir manipulatori spēj atrast mūsu vājās vietas un spiest uz tām, radot mūsos pastāvīgu diskomfortu. Tas nozīmē, ka pastāv risks, ka Jūs būsiet „sliktā” priekš savas vīramātes visu mūžu, jo jūsu mērķi iespējams nekad nebūs salāgojami. Dzīves mērķu nesakritība un nepatikšana kādam ir neatņemama pieaugušā cilvēka dzīves sastāvdaļa. Mīļā miera saglabāšana šajā gadījumā ir savas dzīves aprakšana, jo konflikts jau tik un tā ir. Dažkārt cilvēki izvēlās to nerisināt un neaiztikt gadiem, bet šī problēma nekad neatrisinās pati par sevi vai ar cenšanos nekonfliktēt.
Konflikta vadīšana ir prasme, kas ļoti nepieciešama dzīvē. Sākt būtu nepieciešams ar paša konflikta atzīšanu un savu jūtu apzināšanos, kā arī to aprakstīšanu un savu vēlmju paušanu otrai pusei. Jūsu gadījumā konfliktā ir iesaistītas trīs puses. Ja Jūsu vīramāte nekonfrontē ar Jums tieši, tad vēlams konflikta risināšanu sākt ar sarunu ar vīru. Sarunai jābūt mierīgai un atklātai par to, kas notiek ar Jums. Vislabāk runāt ir par savām izjūtām un konkrēto vīra rīcību, kura Jums nepatīk. Ir jāizvairās no kategoriskiem apgalvojamiem, secinājumiem un diagnozēm. Piemēram, labāk būtu teikt „Mani ļoti satrauc (sarūgtina, apbēdina, es izjūtu apdraudējumu utml.), kad Tu pēkšņi pārtrauc mūsu sarunu un sāc ilgstoši runāties ar savu māti pa telefonu” iepretī „Vai Tu tiešām speciāli mani kaitini visu laiku pļāpājot ar savu māti par nebūtiskām lietām?”. Jums jāapvienojas ar savu vīru, meklējot labāko risinājumu, lai Jūs justos labi un komfortabli attiecībās. Jāsagatavojas tam, ka saruna var būt vairākas reizes, kamēr jūs atradīsiet labāko risinājumu.
Konfliktu atzīšana, spēja pastāvēt uz savām prasībām, savu vajadzību paušana ir tik pat svarīga kā māka piekāpties un būt laipnai.
Vēlot veiksmi un izdošanos,
Psiholoģe Marija Ābeltiņa (marija.abeltina@gmail.com)
