SievietesPasaulei no lasītājas ienācis jautājums par UDHS jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Viņas mazajam dēlam ir diagnosticēts šis sindroms. Viņa stāsta, ka lasīts par to ir ļoti daudz, tomēr nekas no zināmajām metodēm nederot. Attiecībā uz uzvedību skolā un mācīšanos viss esot kārtībā, taču tagad, kad vasaras brīvlaiks, mamma ir noraizējusies, kā, lai panāk, ka bērns saprot un galvenais pēc 5 minūtēm neaizmirst, kas ir bīstami, ko drīkst un ko ne. Esot pat bail puiku laist ārā, bet iekšā jau arī visu laiku nevarot turēt. Un vēl viņai par šo pašu tēmu esot jautājums, kā lai apkārtējiem ieskaidrojot, ka UHDS ir slimība un tam nav saistības ar bērna neaudzināšanu vai izlaišanu.
Situāciju komentē psiholoģe Marija Ābeltiņa:
Esmu saskārusies savā praksē ar gadījumiem, kad uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) tiek kļūdaini piedēvēts bērniem, kuri vai nu ir ļoti aktīvi un radoši pēc savas dabas, vai nu viņi ir ļoti satraukti dēļ dažādiem smagiem notikumiem viņu dzīvē, piemēram, vecāku šķiršanās. Tādēļ ir ļoti svarīgi saprast kādā veidā ir diagnosticēts šis sindroms. Lai iegūtu visprecīzākos rezultātus ir labi vērsties pie vairākiem speciālistiem: psihiatra, neirologa un psihologa. Jāņem vērā, ka šo sindromu var diagnosticēt tikai pēc 6 gadu vecuma un galvenie simptomi ir neuzmanība, pārāk liela aktivitāte, impulsivitāte.
Jāatzīmē, ka daļa speciālistu, vispār neuzskata šo sindromu par slimību, bet par ļoti specifisku uzvedības veidu, kas prasa specifisku attieksmi. Ja bērns labi tiek galā ar skolas uzdevumiem un kārtību, tad es būtu piesardzīga UDHS diagnosticēšanā, jo parasti tieši skolas vidē uzmanības deficīta un hiperaktivitātes simptomi ir visvairāk pamanāmi. Ja bērnam tiešām ir UDHS, tad viņam ir ļoti lielas grūtības skolā, viņam ir grūti nosēdēt, sevi kontrolēt un organizēt. Ja šīs problēmas nav izteiktas, tad, visdrīzāk, ir jāmeklē citi bērna enerģiskās, impulsīvās vai pat aizmāršīgās uzvedības cēloņi.
Ģimenei, kur aug bērns ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu ir jāapgūst daudzi paņēmieni, kā sadarboties un disciplinēt savu bērnu. Tas nav viegli, jo šie bērni ir sarežģīti un vecāki bieži pārdzīvo negatīvas izjūtas, kas maina viņu pašu uztveri par sevi kā labu vecāku. Tādēļ ir svarīgi iesaistīties sarunās ar citiem vecākiem, speciālistiem, kas palīdzēs saprast savu kompetenci un iespējas. Jāatceras, ka attiecībās ar jebkuru bērnu, tai skaitā ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu ļoti svarīgi izcelt visu pozitīvo bērna uzvedībā, nevis negatīvo.
Ja Jūsu bērns dara pārgalvīgas lietas, varbūt ir vērts, kopā ejot pa tām vietām, kur viņš pastaigājas, mierīgi izrunāt un izmēģināt mammas klātbūtnē tās aktivitātes, kuras viņš dara.
Un vēl, bērnam ar UDHS svarīgi NEdot pārāk daudz instrukciju, jo viņam patiešām ir grūtības ar atmiņu. Varbūt ir iespējams bērnu palaist ārā pavisam ierobežotā pagalmā, vai klusākā teritorijā, kur nevajag dot daudz norādījumu, aizliegumu vai kur nav pārāk daudz visādu stimulu (trokšņu, cilvēku, dzīvnieku), kas var tik ļoti piesaistīt bērna uzmanību, ka viņš aizmirst visu pārējo.
Taču kopumā var atzīmēt, ka, ja runa iet par jaunāko klasīšu skolnieku, tad jebkurā gadījumā viņam pastaigās jābūt pieskatītām, un jebkurš bērns šajā vecumā vēl neprot visu laiku atcerēties par to, kas ir bīstami un kas nē. Ja Jūsu bērns ir kaut ko aizmirsis 5 reizes dienā, tas tā var būt, it īpaši, ja tajā brīdī viņam ir kāda interesanta nodarbe.
Gadījumā, ja jūtaties nogurusi (un tas ir tikai normāli, kad māte ik pa brīdim nogurst pieskatīt savu bērnu), nekautrējaties palūgt palīdzību pieskatīšanā un paņemt brīvo laiku sev: neko nedarīšanai, sen nopirktās grāmatas izlasīšanai, braucienam uz pludmali vai ilgai un saldai gulēšanai klusumā.
Bērna audzināšanas jautājumus un ar to saistītās grūtības ir svarīgi izrunāt ar to cilvēku ar kuru Jūs ikdienā audzināt savu bērnu, ar Jūsu panteri – Jūsu vīru, draugu vai, piemēram, māti. Šajā gadījumā patiešām ir svarīgi atrast kompromisus un saskaņot viedokļus. Visus pārējos apkārtējos Jūs varat informēt pēc savas izvēles par to, kas notiek ar Jūsu bērnu un kāpēc viņš uzvedas šādi vai citādi.
Jāņem vērā, ka lielākā daļa apkārtējo nekad nemainīs savu viedokli par to, ko Jūs darāt, pat ja Jūs skaidrosiet viņiem savus nodomus katru dienu, turklāt vienmēr būs tādi apkārtējie, kas uzskatīs Jūsu rīcību par kļūdainu. Tas vai šo cilvēku viedokli ir vai nav vērts ņemt vērā Jums jāizsver pašai, jo bieži vien tas nebūt nav informatīvs viedoklis. Cilvēki mēdz aiz vārdiem „Ārprāts! Nu kā tā var audzināt bērnu!” slēpt savu nekompetenci audzināšanas jautājumos, mēģināt vienkārši sev pievērst uzmanību, atkārtot vispārizplatītos stereotipus, mēģināt Jums sabojāt garastāvokli u.c. Uzticieties sev, savam partnerim un kompetentam viedoklim, piemēram, to bērnu vecākiem, kuri ir saskārušies ar līdzīgām grūtībām un labiem speciālistiem!
Ja rodas jautājumi, man var rakstīt uz e-pastu marija.abeltina@gmail.com
