Cik laimīga tu esi šodien? Tieši šobrīd? Vai tu sevi mīli?
Bieži vien liela daļa sieviešu, kas dara laimīgu savu vīru vai draugu, savus bērnus, vecākus, varbūt pat kolēģus un radiniekus, bieži vien aizmirst šai sarakstā ierindot sevi.
Un kā ir ar Tevi?
Vai Tu sevi mīli?
Es ļoti daudz runāju un domāju par šo jautājumu, un man ir skaidra pozīcija, ka tikai tad, ja sevi mīlam, tikai tad, ja par sevi rūpējamies, tikai tad, ja esam laimīgas, mēs spējam to dot citiem.
Mēs varam dot tikai to, kas mūsos ir.
Bet ko nozīmē sevi mīlēt? Ko nozīmē sevi lutināt, sevi pažēlot, sevi taupīt, un kādēļ mēs bieži vien darām pretējo?
Manuprāt, tādēļ, ka dzīvojam nevis ar sirdi, bet ar prātu. Un, kur prāts, tur Ego.
Jau kopš bērnības mēs zinām, kā būt „labām meitenēm”, mēs zinām kā būt perfektām un zinām kā būt pareizām, mēs sevi kritizējam, un „pātagojam”, mēs sevi izdzenam, lai tikai uzvarētu kādā konkurences cīņā, lai mūs novērtētu vīrietis, mamma, vīramāte, bērni, priekšnieki, kolēģi, konkurentes utt.
Un pēc tam mēs pēkšņi attopamies, ka esam nodarījušas sev pāri un nu mūsu Ego kliedz pēc atpūtas. Un tad nu katra pēc savām iespējām metamies otrā grāvī – ņemam atvaļinājumu un braucam uz siltām zemēm „sauli sasmelties”, ejam uz SPA procedūrām un masāžām, lasām kaudzēm grāmatas un žurnālus, par to kā relaksēties, un beigu beigās iedzīvojamies vainas apziņā, jo pa šo laiku nespējam būt pietiekoši labas mammas, sievas vai draudzenes.
Bet kā būtu, ja mēģinātu to visu līdzsvarot?
Un atļaut sev būt nevis pareizām un perfektām, bet vienkārši laimīgām? Un piedevām nejusties par to vainīgām 😉
Ko tad nozīmē – mīlēt sevi un tai pat laikā nekalpot savam Ego. Un kā vienu no otra atšķirt?
Tā atšķirība ir ļoti vienkārša – tur kur notiek cīņa, samērīšanās, konkurence, kur ir kritika un vainas apziņa, kur ir vēlēšanās būt novērtētai, atzītai, paslavētai, tas viss ir saistīts ar mūsu Ego.
Tā vienkāršoti sakot, Ego ir ņēmējs un pieprasītājs.
Mīlestība savukārt ir devēja un baudītāja, novērtētāja.
Atceramies 13.nodaļu no vēstules korintiešiem: „..mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga, tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu, tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību…”
Un, šķiet, ka viss ir skaidrs par mīlestību, kamēr runājam par to kā mīlēt kādu citu, kā rūpēties par kādu citu.
Bet ko tieši tev nozīmē mīlēt sevi?
Vai vari apsēsties un brītiņu padomāt un domās izveidot sarakstu no tām brīnišķīgām lietām un nodarbēm, kas tevī izsauc iekšēju prieku, smaidu un apmierinājumu.
Un dažreiz tas nemaz nemaksā daudz, un tas neprasa nemaz tik daudz laika. Tas ir kāds brīvs brīdis tikai sev.
Bet dažreiz tā ir mirkļa izbaudīšana un sajušana.
Un tas pat ir vienalga, vai tai brīdī kārto ziedus vāzē, vai gatavo ģimenei brokastis, vai ej pakaļ bērnam uz skolu.
Pievērs uzmanību sajūtām.
Sajūti kā vējš glāsta tavu seju, sajūti, ka tuvojas pavasaris, ieklausies smaržās un skaņās. Nedzen sevi. Nedomā par vairākiem darbiem uzreiz. Vienkārši ļaujies momentam. Vienkārši atļauj to sev. Mīli sevi. Ļauj ieplūst sevī miera un laimes sajūtai.
Jo vairāk tu baudīsi katru momentu, jo vairāk tu pievērsīsi uzmanību savām sajūtām un savai labsajūtai, jo vairāk mīlestības saņems tava dvēsele, prāts un ķermenis. Un jo biežāk tu praktizēsi šo miera pilno ļaušanās un baudīšanas procesu, jo stabilāk tevī iemājos miers un harmonija. Un jo mierīgāka un harmoniskāka tu būsi, jo lielāka iespēja būs mīlēt sevi un citus.
Atceries – tu otram vari dot tikai to, kas tevī ir.
Nu un tad padomā, kas ir labāk priekš tā otra, kuru tu mīli – vai pirmais variants, kad esi noskrējusies visu paspējusi un visnotaļ perfekta, vai arī mierīga, maiga un laimīga.
Starp citu, tieši tad, kad esi mierīga, harmoniska un laimīga, tad arī visu vari paspēt un ar baudu izdarīt. Tad tev netraucē pašas graujošās enerģijas (dusmas, stress, vainas apziņa). Tad neko neārdi, bet gan radi. Jau kaut kur iepriekš pieminēju, ka tieši tad, kad esi sapildīta ar mīlestību, tieši tad esi ļoti radoša un mīlestību dodoša.
Tieši tad kļūsti pa sievišķīgu sievieti, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību – mīlēt un būt mīlētai.
Tajā brīdī, kad pa īstam iemīli sevi, kad sevi pieņem un tiešām mīli – tad visa dzīve sakārtojas. Sakārtojas veselība. Sakārtojas attiecības. Sakārtojas finansu un ekonomiskās lietas.
Kāpēc? Tādēļ, ka viss ir sastājies savās vietās.
Par šo visu un ne tikai šo, labprāt saņemšu tavas domas un komentārus šeit pie raksta, kā arī, labprāt aicinu uz saviem semināriem un nodarbībām, kurās runājam par visu, kas mums katram ir tik svarīgs. Kur un kā lasi šeit: www.pavasarastudija.1w.lv
